Labēji noskaņota jaunieša zvērīgā slepkavība Francijā uzkurinājusi politisko spriedzi

Francijas varasiestādes sākušas slepkavības izmeklēšanu saistībā ar labēji noskaņota jaunieša nāvi, kas Francijā vēl vairāk uzkurinājusi politisko spriedzi.

23 gadus vecais Kventins Deranks nomira pēc smagas smadzeņu traumas, ko viņš guva ceturtdien mītiņā pret kreiso ekstrēmistu partijas "Nepakļāvīgā Francija" (LFI) pārstāves un Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Rimas Hasanas uzstāšanos Parīzes Politikas zinātnes institūta Lionas filiālē. Deranks bija starp kārtības uzturētājiem, kad viņam uzbruka kreiso ekstrēmistu banda.

Videoierakstā, ko pārraidījis televīzijas kanāls TF1, redzams, ka ducis cilvēku sit trīs zemē gulošos, no kuriem diviem izdodas izbēgt.

Pagaidām neviens aizdomās turamais nav aizturēts.

Deranka nāve tiek izmeklēta kā tīša slepkavība un uzbrukums vainu pastiprinošos apstākļos, paziņoja prokuratūra.

Francijas tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns svētdien apsūdzēja kreisos ekstrēmistus Deranka slepkavībā. Viņš apsūdzēja arī galēji kreisos politiķus, tajā skaitā parlamentā pārstāvēto lielāko kreiso ekstrēmistu partiju LFI, ka to retorika uzkurina vardarbību.

Pret imigrāciju noskaņotā organizācija "Nemesis" vaino Deranka slepkavībā kreiso ekstrēmistu grupējumu "Jeune Garde", kura līdzdibinātājs pirms ievēlēšanas parlamentā bija viens no LFI tagadējiem deputātiem Nacionālajā sapulcē.

Tā dēvēto antifašistu grupējums jūnijā tika izformēts.

Valdības preses pārstāve pārmeta LFI, ka tā "gadiem ilgi veicinājusi vardarbības gaisotni", un pauda uzskatu, ka tādēļ partija ir morāli atbildīga par ceturtdien notikušo uzbrukumu.

LFI līderis Žans Liks Melanšons savukārt uzsvēra, ka LFI neesot vainojama šajā traģēdijā.

Tikmēr "Jeune Garde" līdzdibinātājs Nacionālās sapulces deputāts Rafaels Arno, atzinis, ka slepkavība to šausminot.

Vienam no viņa palīgiem liegta piekļuve parlamentam, jo vairāki notikušā aculiecinieki norādījuši uz viņu.

Tikmēr nacionālkonservatīvās Nacionālās apvienības (RN) bijusī līdere un partijas frakcijas vadītāja Nacionālajā sapulcē Marina Lepēna nosodījusi "par šo linča tiesu atbildīgos barbarus".

Francijā martā gaidāmas pašvaldību vēlēšanas un 2027. gadā plānotas prezidenta vēlēšanas, kurās labas izredzes uzvarēt ir RN kandidātam. Makrons prezidenta vēlēšanās nevarēs kandidēt, jo jau ieņēmis prezidenta amatu divus termiņus pēc kārtas.

Tomēr EP deputāts Rafaels Glukmans, kas vada nelielo kreisi centrisko partiju "Place Publique" (Publiskais laukums), pirmdien noraidījis iespēju vēlreiz veidot plašu kreiso partiju aliansi, kā tas bija 2024. gada parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kad kreisi centriskās partijas startēja kopā ar kreisajiem ekstrēmistiem.

"Nav iedomājams, ka kreisajā flangā mēs saglabātu kaut mazākās domas par par iespējamo vēlēšanu aliansi ar LFI," raidorganizācijai RLT atzina Glukmans.