Videolentes, kurās bija oriģinālais augstas kvalitātes “Apollo 11” nosēšanās uz Mēness pārraides ieraksts, tika izdzēstas pēc tam, kad NASA tās slepeni nosūtīja uz nemarķētu glabātuvi. Lai gan citi ieraksti no vēsturiskās 1969. gada misijas ir saglabājušies, ziņas par dažu videoierakstu pazušanu izraisīja dažādas sazvērestības teorijas - tika runāts, ka aģentūra slēpj to, ko astronauti patiesībā redzēja, vai pat viltoja visu misiju, raksta “Daily Mail”.
Tagad Tims Dods, labāk pazīstams kā “YouTube” emuāru autors ar vārdu Everyday Astronaut, ir atklājis "dzēsto" videolentu likteni. Pēc viņa teiktā, pazudušie videoieraksti sastāvēja tikai no rezerves magnētisko lentu komplekta, kurā bija neapstrādāts signāls no kosmosa.
Dods paskaidroja, ka NASA uzskatīja šīs rezerves kopijas par nesvarīgām, jo visi primārie dati, video un radio signāli bija veiksmīgi nosūtīti uz Hjūstonu, kā arī pārraidīti tiešraidē televīzijā.
Uz vēsturiskajām “Apollo 11” misijas rezerves kopijām tika kļūdaini veikts cits ieraksts, kad NASA atkārtoti izmantoja vecās magnētiskās lentes, jo 20. gs. septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados bija glabāšanas vietas trūkums. Dods saka, ka tolaik neviens nevarēja paredzēt, ka nākotnes tehnoloģijas ļaus palielināt neapstrādātu videoierakstu kvalitāti, kas mūsdienās ir kļuvusi par realitāti.
Tomēr NASA joprojām glabā tūkstošiem stundu datu, kas pierāda pirmās nosēšanās uz Mēness realitāti, tostarp telemetrijas, audio un video versijas no Hjūstonas ierakstiem, kaut arī zemākā kvalitātē.
Dods piebilda, ka kosmosa aģentūra saglabā arī ļoti skaidru 70 mm filmu no kamerām, ko “Apollo” astronauti izmantoja uz Mēness. Šādas kvalitātes filma joprojām tiek izmantota IMAX filmās 57 gadus vēlāk.
Dods, kurš veido izglītojošus video par raķetēm, kosmosa izpēti un NASA vēsturi, detalizēti izpētīja, kas notika ar izdzēstajiem ierakstiem, sākot ar to, kā signāls tika pārraidīts no “Apollo 11” uz Zemi.
Tiešraide no Mēness tika nosūtīta uz uztveršanas stacijām un pēc tam sadalīta divās straumēs.
Pirmā straume nonāca Misijas vadības centrā Hjūstonā reāllaika uzraudzībai. Tur tika ierakstīta visa telemetrija par kosmosa kuģa stāvokli, audio un video. Misijas vadības centrā video tika pārveidots no Mēness "lēnas skenēšanas" formāta uz standarta NTSC televīzijas formātu, izmantojot "kineskopa" tehniku - būtībā aģentūra filmēja attēlu no monitora ar kameru, lai padarītu to piemērotu televīzijas pārraidīšanai. Tieši šo pārveidoto versiju sabiedrība redzēja televīzijā savās mājās 1969. gadā.
Pēc Doda teiktā, tā bija zemākas kvalitātes nekā video magnētiskajās lentēs, bet "pietiekami laba" tam laikam.
Otrajā straumē bija neapstrādāta rezerves kopija, kas tika ierakstīta tieši uz lielām magnētiskajām lentēm. Spoles bija aptuveni 30 cm platas un izskatījās pēc milzu audiokasetēm. NASA uzskatīja šīs lentes par apdrošināšanu gadījumā, ja sakari starp “Apollo” 11 un Hjūstonu tiktu zaudēti. Krīzes gadījumā aģentūrai, iespējams, vajadzētu analizēt neapstrādātus datus, lai noskaidrotu, kas nogāja greizi.
Tomēr Dods atzina, ka skeptiķiem ir kāds sarežģīts jautājums, diskutējot par Mēness nolaišanās realitāti - noslēpums, kāpēc misijas beidzās 1972. gadā. Dods uzskata, ka patiesais iemesls amerikāņu Mēness misiju pārtraukšanai bija milzīgās ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar “Saturn V” raķešu būvēšanu un palaišanu.
"Es saprotu neapmierinātību, jo mēs to izdarījām pirms 54 gadiem un zaudējām šo iespēju. Bet mēs arī iztērējām 300 miljardus dolāru mūsdienu naudā, lai tur nokļūtu," viņš teica.
Viņš piebilda: "Mums bija uzbūvētas vēl trīs raķetes un aprīkojums, mums bija apkalpe, bet mēs vienkārši pateicām - ak, tas nav tā vērts. Tas arī mani satrauc."