No Volgā nogrimušā kuģa izceļ vairāk nekā 30 bērnu mirstīgās atliekas

Apkalpes un īpašnieku nolaidība tiek uzskatīta par galveno cēloni upju pasažieru kuģa Bulgarija nogrimšanai Kuibiševas ūdenskrātuvē aptuveni 30 kilometru no Tatarstānas galvaspilsētas Kazaņas.

Diennakti pēc katastrofas tiek vēstīts par 79 izglābtiem cilvēkiem, bet pavisam uz kuģa varētu būt atradušies pat 208 cilvēki – krietni vairāk, nekā tas atļauts saskaņā ar noteikumiem. Turklāt kuģa nomniekiem pat neesot bijusi pasažieru pārvadāšanas licence.

Pirmdienas vakarā ūdenslīdēji sāka pārmeklēt kuģa iekštelpas, un vienā no zālēm tika atrastas vairāk nekā 30 bērnu mirstīgās atliekas. Kā ziņo aculiecinieki, īsi pirms kuģa katastrofas 30 līdz 50 bērni bija ieslēgti mūzikas salonā. Kad kuģis apgāzās un bērni sakrita uz zemes, viens no cilvēkiem, kas salonā atradās kopā ar viņiem, lika mazuļiem palikt savās vietās un devās noskaidrot, kas noticis.

Krievijas ziņu aģentūras, atsaucoties uz aculiecinieku stāstīto, vēsta, ka kuģis, jau pametot Kazaņas ostu, bija sasvēries uz vieniem sāniem, turklāt nav darbojies viens no tā dzinējiem. «Iespējams, šīs tehniskās problēmas arī kļuva par avārijas cēloni,» sarunā ar RIA Novosti sacījis Krievijas Izmeklēšanas komitejas oficiālais pārstāvis Vladimirs Markins, gan piebilstot, ka tikšot izskatītas arī visas citas versijas. Vairāk nekā 40 ūdenslīdēju, kuri vakar turpināja 20 metru dziļumā nogrimušā vraka apsekošanu, galvenais uzdevums pašlaik esot atrast katastrofas upurus, bet paša vraka izpēte tikšot uzsākta vēlāk. Iespējams, tas notiks tikai pēc tam, kad vraku izcels no dzelmes – Krievijas ārkārtas situāciju ministrs Sergejs Šoigu izteicies, ka tas varētu notikt vēl šīs nedēļas laikā.

«Avārijas brīdī darbojās tikai viens kuģa dzinējs. Otrs salūza vēl pirms apstāšanās Bolgaru ciematā, taču, neraugoties uz to, ka kuģa apkalpe un pasažieri aicināja kapteini atteikties no brauciena turpināšanas, viņš, acīmredzot pēc attiecīga rīkojuma saņemšanas, izlēma nepārtraukt kruīzu,» sarunā ar ITARTASS stāstījis katastrofā izglābtais kuģa radists. Paša kapteiņa liktenis nav zināms – viņš, visticamāk, ir noslīcis.

Izdzīvojušie stāstījuši, ka avārija notikusi brīdī, kad kuģis veicis pagriezienu – uzpūtusi spēcīga vēja brāzma, kuģi skāris liels vilnis, un pāris minūšu laikā tas apgāzies un nogrimis. Lielākā daļa pasažieru tobrīd atradušies iekštelpās, daudzi nav spējuši izkļūt uz klāja, jo viena no avārijas izejām bijusi aizmetināta, bet otra aizslēgta, sarunā ar Life News stāstījis viens no izdzīvojušajiem. Cilvēki meklējuši patvērumu kajītēs, cerot, ka tur izveidosies tā dēvētās gaisa kabatas, taču liela daļa iluminatoru, neraugoties uz vējaino laiku, bijuši vaļā, un arī kabīnēs sācis gāzties ūdens. Interneta krievu segmentā arī parādījušās ziņas, ka no četrām glābšanas laivām uz kuģa atradušās tikai divas, turklāt arī tās neesot paspēts nolaist ūdenī. Vēl dramatiskāki ir cietušo apgalvojumi, ka brīdī, kad viņi jau atradušies ūdenī, garām papeldējuši divi kuģi (kravas barža un Meteor tipa upes tramvajs), uz kuriem esošie cilvēki pat nav mēģinājuši glābt avārijā cietušos, bet fotografējuši un filmējuši viņus ar mobilajiem tālruņiem. Izmeklētāji solījuši šo informāciju pārbaudīt.

RIA Novosti norāda, ka interneta forumos, kuros tūristi dalās piedzīvotajā, jau pirms ilgāka laikā izteiktas bažas par 1955. gadā Čehoslovākijā būvētā Bulgarija tehnisko stāvokli. Cilvēki norādījuši, ka kuģis ļoti bieži kursē, sasvēries uz vieniem sāniem – tas notiek brīžos, kad iztērēts zināms daudzums degvielas, bet kanalizācijas tvertnes palikušas neiztukšotas. Kuibiševas ūdenskrātuvē straujas vēja brāzmas, kas negaidīti rada lielus viļņus, nav retums un, ņemot vērā kuģa sānsveri, pagriezienu veikšana bijusi diezgan riskanta. Tāpat internetā atrodama informācija par regulārajām tehniskajām problēmām, kas piemeklējušas veco kuģi. Vasaras sākumā pat uzsākts tā remonts, taču acīmredzot īpašnieki vai nomnieki nav vēlējušies zaudēt karstāko tūrisma sezonas laiku un atsākuši braucienus ar līdz galam neizremontētu kuģi.

Sākotnējā izmeklēšana arī liecina, ka uz kuģa atradušies vairāk cilvēku, nekā tas var droši uzņemt. Pēc pārbūves tā pasažieru skaits samazināts no 223 līdz 140 cilvēkiem, taču liktenīgā brauciena laikā uz klāja atradušies krietni vairāk tūristu. Tatarstānas prezidenta preses dienests pavēstījis, ka, pēc precizētiem datiem, uz Bulgarija atradušies 208 cilvēki, daudzi no kuriem nav bijuši reģistrēti braucienam. RIA Novosti vērš uzmanību uz faktu, ka no 79 izglābtajiem seši ir nereģistrēti.

Zūdot pēdējām cerībām atrast kādu izdzīvojušo, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs šodienu pasludinājis par sēru dienu. Vienlaikus viņš devis uzdevumu veikt drošības pārbaudes visam upju transportam – jau svētdienas vakarā par līdzīgu pārbaužu veikšanu pavēstīja Tatarstānas varasiestādes.