VIDEO. Šī jaunieša runa saviļņoja teju visu Ameriku: man ir bailes iziet no mājām, jo nezinu, vai varēšu atvadīties no saviem vecākiem

Pirms vairākām nedēļām pusaudzis Menijs Čavess stāvēja Hillsboro pilsētas domes priekšā un sniedza publisku komentāru par migrantu jautājumu Amerikas Savienotajās valstīs, redzams platformā "Instagram".

Amerikas pilsonis, janais cilvēks Menijs Čavess savu publisko uzstāšanos nespēja norunāt bez asarām. Viņa runa ir pārvērtusies par simboli šai Trampa imigrantu kampaņai.

"Man ir bailes iziet no mājām, jo tad es varu nepaspēt pateikt "uzredzēšanos" saviem vecākiem. Man varbūt nekad nebūs iespēja pateikt viņiem "sveiki" un ieraudzīt viņus atkal, ja jūs parakstīsiet šo. Viņi ir strādājuši ļoti smagi un atbraukuši uz šejieni, lai viņu bērniem būtu labāka nākotne...Mums ir prezidents, kurš uzvedas kā bērns...".

Tagad, kad nesenās ICE pretrunas dominē nacionālajos virsrakstos, viņa vārdi ir atkal parādījušies ar jaunu aktualitāti un spēku. Laiks ir pārsteidzošs, jo Čavess pievērsās jautājumiem, kas kopš tā laika ir pārauguši valsts mēroga diskusijās, ar incidentiem, tostarp bērnu aizturēšanu, 5 gadus vecas autistiskas meitenes turēšanu aizturēšanu, apgalvojumiem par divām ICE aģentu slepkavībām, kas pašlaik tiek izmeklētas, un simtiem protestu, kas izcēlās visā Amerikas Savienotajās Valstīs.

Čavesa liecība nebija tikai pusaudžu ideālisma mirklis, bet gan skaidrs atbildības krīzes novērtējums, ko kopienas jau piedzīvoja. Jaunieša publisko komentāru īpaši saistošu padara tas, kā tas parāda jauniešu lomu pilsoniskajā diskursā par imigrācijas kontroli un cilvēktiesībām.

Kamēr pieaugušie un amatpersonas cīnās ar sarežģītiem politikas jautājumiem, tādi pusaudži kā Čavess izlaužas cauri troksnim ar morālu skaidrību, kas atsakās no kompromisiem. Viņa runa ir kļuvusi par vienojošo punktu tiem, kas pieprasa pārredzamību un reformas, pierādījumu tam, ka vecums nemazina patiesības paušanas varu varas iestādēm. Laikmetā, kad pilsoniskā iesaistīšanās bieži šķiet performanciska, Čavesa klātbūtne šajā domes sēdē simbolizē kaut ko autentiskāku - jaunu cilvēku, kurš atzīst, ka klusēšana netaisnības priekšā nav variants.