Riekstiņš atklāj, kāda ir vienīgā iespēja apturēt Krievijas agresiju

© Depositphotos

Krievijas prezidents nav gatavs nekādam citam risinājumam kā Ukrainas kapitulācijai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Viņš uzsvēra, ka vienīgā iespēja apturēt Krievijas agresiju un nonākt pie kādas miera vienošanās ir sniegt ukraiņiem ar finansiālo un militāro palīdzību, kā arī stiprināt sankcijas pret Krieviju, lai tā saprastu, ka nevarēs "pārsēdēt" Rietumu atbalstu.

"Krievija nevarēs nogaidīt, kamēr Rietumi un ukraiņi nogurs un sapratīs, ka ir bezcerīgi cīnīties. Tieši otrādi. Krievija ir jāpiespiež saprast, ka viņi nevarēs ar militāriem līdzekļiem panākt savus izvirzītos mērķus," teica Riekstiņš.

Viņš akcentēja, ka vēlas, lai miera sarunas nonāktu pie taisnīga miera, taču, runājot līdzībās, ja derībās būtu jāliek pēdējais eiro, diez vai viņš liktu uz to, ka pie taisnīga miera varēs nonākt ātri. Riekstiņš piebilda, ka gribētos, lai šī viņa prognoze ir kļūdaina.

Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par sabiedroto karavīru lomu Afganistānā, Riekstiņš uzsvēra, ka tas nav noliegums citu valstu ieguldījumam, bet akcentē, ka ASV šajā operācijā iznesa galveno cīņas smagumu. Latvijas vēstnieks NATO atzina, ka vienlaikus šādi izteikumi aizskāra tos, kuri zaudējuši savus tuviniekus starptautiskajās operācijās, un tas ir neapšaubāmi.

Atgādinot, ka tieši ASV bija vienīgā valsts, kas iedarbināja NATO līguma 5. pantu pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem, un sabiedrotie, tostarp Latvija, devās palīgā, Riekstiņš atzīmēja, ka NATO kolektīvā aizsardzība balstās principā "viens par visiem, visi par vienu", un nepieciešamības gadījumā Latvija sagaidītu palīdzību no visiem sabiedrotajiem.

Raidījumā tika pieminēts, ka Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Kārlis Bukovskis atzīmējis, ka ASV prezidenta retorika, tostarp par Grenlandi, Eiropā atstās paliekošu iespaidu, kas skars arī NATO. Riekstiņš atgādināja, ka Tramps nav pirmais ASV līderis, kurš mēģinājis pārskatīt Grenlandes lomu ASV drošības sistēmā, taču viņš to dara agresīvākā stilā.

Latvijas vēstnieks NATO sacīja, ka pēc Pasaules Ekonomikas foruma Davosā publiskā retorika par Grenlandi ir mazinājusies un turpmāk jautājums tiks risināts tiešās sarunās starp ASV, Dāniju un Grenlandi, kā arī NATO līmenī, stiprinot drošību Arktikā.

Savukārt, komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska Davosā pausto, ka Eiropa nav kļuvusi gatavāka sevi aizstāvēt, Riekstiņš tam nepiekrita, uzsverot ievērojamos finanšu līdzekļus, ko Eiropas valstis ieguldījušas atbalstā Ukrainai, tostarp iepērkot bruņojumu no ASV.