Trīs risinājumi Grenlandes krīzei
“Es joprojām neesmu izlēmis, vai Makrons izskatās forši šajās saulesbrillēs vai nē, bet tas tik un tā nav galvenais jautājums. Daži vārdi par Grenlandi,” publikācijā “Postimees” citēts Raimonds Kaljulaids (Sociāldemokrātiskā partija), Igaunijas parlamenta (Rīgikogu) Nacionālās aizsardzības komitejas loceklis.
“Es neizslēdzu iespēju, ka šis jautājums pats no sevis atrisināsies, bet, ja tas nenotiks, es uzskatu, ka ir iespējami trīs scenāriji.
Labākajā gadījumā var panākt vienošanos par to, kā NATO sabiedrotie var kopīgi veikt papildu ieguldījumus, lai labāk aizsargātu Rietumu intereses Arktikā un apgrūtinātu Krievijas un Ķīnas darbību. Ideālā gadījumā visi saskaņotie pasākumi tiktu īstenoti NATO aizsardzības sadarbības ietvaros.
Daudz sliktāks scenārijs būtu, ja tiktu panākta kāda papildu Dānijas un Amerikas vienošanās vai ja spiediens uz Dāniju izrādītos efektīvs.
Vēl sliktāks scenārijs būtu, ja konfrontācija kaut kādā veidā pāraugtu militārā fāzē. Mēs nerunājam par tiešu sadursmi starp ASV un Eiropas karaspēku, bet, piemēram, par spēku izvietošanu reģionā, spēka demonstrēšanu vai citiem līdzīgiem soļiem. Tas būtu patiesi bīstami. Tādā gadījumā būtu grūti runāt par NATO kā saskaņotu aliansi, un tas varētu novest pie pilnīgi neparedzamām sekām. Es joprojām uzskatu, ka šis scenārijs šobrīd ir vismazāk ticams.
Manuprāt, Igaunijai savā diplomātijā vajadzētu apsvērt sekojošo.
Pirmkārt, mēs esam īpaši parādā Dānijai, jo tā mūs tieši atbalstīja, kad 1991. gadā mēs meklējām starptautisku atbalstu neatkarības atjaunošanai. Mēs solidarizējamies ar Dāniju. Valdība ir ieņēmusi tieši šādu nostāju, un pamatoti. Esmu to uzsvēris arī saviem kolēģiem Dānijas parlamentā.
Otrkārt, mums tagad noteikti jāturas kopā ar Somiju. Mūsu reģionā Somija ir tā, kas vieno citus un nosaka toni gan militāri, gan ārpolitikā. Mēs turpināsim cieši sadarboties ar Somiju un pārējām Ziemeļvalstīm, kā arī ar mūsu Baltijas kaimiņiem.
Treškārt, nav jēgas krist panikā un paziņot, ka tagad varam pilnībā aizmirst par Amerikas Savienotajām Valstīm un ka transatlantiskā sadarbība ir beigusies. Nekas nav beidzies, un tas nav mūsu interesēs.
Pat tādā pasaulē, kurā šķiet, ka svarīga ir tikai vara, idejas un saturs vienmēr ir svarīgāki.
ASV rīcība var šķist pilnīgi neracionāla, taču tai tomēr ir mērķis. Tā kaut ko sasniedz. Diplomātijas jēga konfliktsituācijās ir saprast, ko vēlas otra puse, un tad atrast veidu, kā sasniegt šo mērķi KĀDĀ TREŠAJĀ CEĻĀ, kas, protams, galvenokārt ņem vērā Grenlandes, Dānijas Karalistes un Eiropas iedzīvotāju intereses un respektē visu pušu intereses.
Šeit slēpjas izaicinājums Igaunijas ārpolitikai - vai mēs paliksim tikai vērotāji vai arī liksim prātam strādāt, meklējot risinājumus? Pat pasaulē, kur šķiet, ka svarīga ir tikai vara, idejas un saturs vienmēr ir svarīgāki,” pauž Raimonds Kaljulaids.
