Pulkvedis Rajevs komentē Grenlandē notiekošo
ASV Pārstāvju palātā iesniegts likumprojekts par Grenlandes aneksiju. Vai Grenlandes jautājums ir NATO krīze? Saeimas deputāts (pie frakcijām nepiederošs), Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Igors Rajevs TV24 pauda pārliecību, ka visā šajā procesā tiks atrasts diplomātisks risinājums.
Tā ir nepieredzēta situācija, ka dominējoša NATO valsts veic šādas darbības. I. Rajevs atgādināja vēsturi - NATO valstis Grieķiju un Turciju, kurām joprojām ir domstarpības par salām Vidusjūrā un Egejas jūrā, kuras laiku pa laikam atjaunojas. Tā nav taisnība, ka starp NATO valstīm nekad nav bijis domstarpību, bet tās nav bijušas tādā mērogā un līdz šim ir atrisinātas diplomātiskā ceļā. To arī nosaka NATO 1. pants - valstīm strīdi jārisina diplomātiskā ceļā un jādara viss, lai neizraisītu militāru konfliktu. Tāpēc, pēc I. Rajeva sacītā, ir labi, ka ir notikusi politiskā tikšanās starp amerikāņiem un dāņiem.
I. Rajevs visus pagājušonedēļ ar Grenlandi saistītos notikumus apkopojis interesantā kolāžā un jokoja, ka izeja no situācijas ir pavisam vienkārša - ASV prezidentam Donaldam Trampam jāapprec Dānijas princese Izabella, kura tad pūrā saņemtu Grenlandi.
Tas viss ir saistīts ar drošību Arktikā, kas, pēc I. Rajeva sacītā, ir kopējā frāze, par ko tagad visi var vienoties, ka drošība Arktikā ir nepieciešama, tā ir jāpastiprina, jo tur ir divas valstis, kas grib dominēt šajā reģionā - viena tieši, otra netieši, bet tai ir tādas vēlmes, un tad ir jāsaprot, “vai mēs kontrolējam šo teritoriju vai atdodam visu krieviem un ķīniešiem”, un tas, viņaprāt, ir vienīgais, par ko šajā procesā ir izdevies vienoties, sacīja I. Rajevs.
Analizējot vairāku valstu vadītāju paziņojumus, atbalstot Dāniju un Grenlandi, I. Rajevs akcentēja Itālijas premjerministres Džordžas Meloni sacīto: “Ko mums tagad darīt? Vai uzbrukt makdonaldiem?” Itālijas premjere uzskata, ka amerikāņi nevar to izdarīt, lai gan militāri amerikāņi ir dominējoši pār Eiropas valstīm, jo pēc Grenlandes aneksijas hipotētiski nākamais solis būtu slēgt visas ASV karabāzes Eiropā un konfiscēt visu viņu ekipējumu, kas ir Eiropā, kas nebūtu amerikāņu interesēs. I. Rajevs ir pārliecināts, ka visā šajā procesā tiks atrasts diplomātisks risinājums.
Militārais analītiķis atgādināja, ka starp ASV un Dāniju ir spēkā 1952. gadā noslēgtais līgums, kas amerikāņiem paredz neierobežotas iespējas Grenlandē būvēt jebkādu savu militāro infrastruktūru, un pietiktu uzbūvēt vēl vienu karabāzi, tāpēc apgalvojumi, ka ASV Grenlande ir vajadzīga pretgaisa aizsardzībai, neiztur kritiku. Šajā līgumā ir atrunāta arī reto metālu un derīgo izrakteņu vietu industriālā attīstība. Tramps savukārt uzsvaru liek uz to, ka ASV tagad ieguldīs un attīstīs tās lietas, kas viņiem pieder, kam Dānija un Grenlande nepiekrīt.
Dažas valstis uz Grenlandi ir nosūtījušas savus militāristus, un Dānijas militārie spēki dosies uz Grenlandi. Uz jautājumu, vai arī Latvijai vajadzētu to darīt, I. Rajevs atbildēja, ka tas ir nepareizs jautājums, jo galvenais ir saprast, ko mēs ar šo darbību gribam panākt, jo šobrīd spēku nosūtīšana vairāk ir solidaritātes izrādīšana Dānijai, tam nav nekādas militārās jēgas.
Ja ASV Grenlandi tomēr ieņemtu ar militāru spēku, tad var uzskatīt, ka NATO jau ir beidzies, sacīja I. Rajevs. Viņš ir pārliecināts, ka militāra ceļa šeit nebūs.
