“Economist”: NATO 5. pants zem jautājuma zīmes
ASV draudi anektēt Grenlandi un tarifu spiediens uz Eiropu liek šaubīties par NATO kolektīvās aizsardzības vienotību un principiem.
Amerikāņu paziņojumi par iespējamo kontroles nodibināšanu pār Grenlandi ir izraisījuši akūtu krīzi NATO iekšienē un šaubas par alianses vienotību. ASV prezidenta Donalda Trampa nodoms panākt "pilnīgu un absolūtu Grenlandes iegādi" ir izraisījis asu Eiropas sabiedroto reakciju un saspīlējis transatlantiskās attiecības, raksta “The Economist”.
17. janvārī Donalds Tramps draudēja noteikt 10% tarifu importam no astoņām Eiropas valstīm, kas divas dienas iepriekš bija izvietojušas karaspēku Grenlandē. Viņš teica, ka tarifs varētu pieaugt līdz 25% jau jūnijā un paliks spēkā, līdz tiks panākta vienošanās par salas nodošanu ASV kontrolē. Sociālo mediju ierakstā Tramps apsūdzēja savus sabiedrotos par "ļoti bīstamas situācijas radīšanu mūsu planētas drošībai, aizsardzībai un izdzīvošanai".
Sarunas starp Amerikas un Dānijas amatpersonām pagājušajā nedēļā beidzās bez pārliecinošiem rezultātiem. Tikmēr Grenlandē un Dānijā izcēlās masu protesti ar saukli "zeme nav pārdošanā".
Eiropas līderi asi reaģēja uz Vašingtonas tarifu draudiem. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka "nekāda iebiedēšana vai draudi neietekmēs" Eiropas nostāju. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons uzsvēra, ka ES neļaus sevi šantažēt, savukārt Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers nosauca ASV rīcību par "absolūti nepareizu". ES līderi solīja rīkot konsultācijas un sagatavot atbildi.
Kolektīvās drošības sabrukums
Situācija ap Grenlandi rada nopietnus riskus NATO. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena janvāra sākumā brīdināja, ka jebkāda ASV spēka lietošana pret kādu no alianses dalībvalstīm nozīmētu praktiski visas pēc Otrā pasaules kara izveidotās kolektīvās drošības sistēmas sabrukumu. Eiropā pieaug bažas, ka pat bez tiešas spēka lietošanas iespējamā Grenlandes pievienošana mazinātu uzticību NATO 5. pantam par savstarpējo aizsardzību.
Bijusī ASV vēstniece NATO Džūlija Smita norāda, ka, ja alianses visspēcīgākā dalībvalsts pārkāpj citas valsts teritoriālo suverenitāti, tas apšauba NATO spēju efektīvi pretoties Krievijai. Šādā scenārijā Eiropas valdībām ir jāizdara grūta izvēle: vai nu saglabāt transatlantiskās saites, vienlaikus mazinot konflikta nozīmi, vai pretoties, riskējot ar turpmāku eskalāciju un drošības vājināšanu.
Viena no iespējamām spiediena svirām Eiropai varētu būt ekonomiskās sankcijas un ASV piekļuves pārskatīšana militārajām bāzēm kontinentā. Tādu objektu kā Ramšteinas gaisa spēku bāze Vācijā zaudēšana būtiski sarežģītu ASV militārās operācijas Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā daudzas Eiropas valstis baidās, ka attiecību pārtraukšana ar ASV padarītu tās neaizsargātas pret Krievijas draudiem, raksta “Unian”.
Analītiķi arī norāda, ka NATO ir pārāk sarežģīta, lai sabruktu vienas nakts laikā. "Ietekme uz aliansi nebūs tūlītēja," apgalvo Smita. "Es negaidītu grandiozu paziņojumu, ka alianse oficiāli slēdz savas durvis. Ir pasaule, kurā alianse varētu turpināt darboties, taču bez fundamentālās uzticības, kas ir bijusi NATO pamatā kopš tās pirmsākumiem pirms aptuveni 75 gadiem."
