Nejauši Vācijā atrasta 80 gadus par pazudušu uzskatītā glezna "Latviešu meitene"

Latvijas mākslas pētniekiem ir izdevies Vācijā atrast Jāņa Roberta Tilberga gleznu "Latviešu meitene", ko Otrā pasaules kara beigās turp aizveda Hitlera komandas locekļi. Glezna bija nonākusi lielā seifā Šlēzvigas muzejā, kur tā atradās vairāk nekā 80 gadus.

"Latviešu meitene" ir ģērbusies 20. gadsimta 30. gadu vidus raksturīgajos tautas tērpos, un zaļā krūze, visticamāk, ir no tā laika dziesmu populāra motīva, vēsta ERR. "Šis darbs ir gleznots 1939. gadā. Glezna atspoguļo to laiku, to, kā mākslinieki tolaik redzēja pasauli. Šis darbs ir ļoti svarīgs mūsu nacionālajai kultūrai, jo tas palīdz atbildēt uz jautājumu, kas mēs esam," sacīja Vilhelma Purvīša muzeja direktore Žanete Grende. Vēsturiskais darbs pašlaik ir apskatāms uzņēmēja Ulda Pīlēna privātajā muzejā Ķīpsalā, un, ja paskatās plašākā mērogā, muzeji Latvijā strādā pie savām kolekcijām, tās izstādot diezgan cītīgi, bet neviens nemeklē darbus, kas tur nonākuši no ārzemēm. Slavenā latviešu mākslinieka Vilhelma Purvīša muzeja un Imanta Ziedoņa fonda vadītāji pēdējos gados ir sākuši meklēt pazudušus mākslas darbus.

Viņi pēta Purvīša daiļradi un ir mēģinājuši atrast pazudušos darbus, taču bez panākumiem. Viņi devās arī uz Šlēzvigas muzeju, lai atrastu Purvīti, bet tur arhīvā atrada Jāņa Roberta Tilberga darbu "Latviešu meitene". "Ilgu laiku pastāvēja aizspriedumi, ka no Vācijas neko nav iespējams dabūt, ka tas neizdosies. Meklējot Purvīša darbus Vācijā, negaidīti atradām Jāņa Roberta Tilberga "Latviešu meiteni". To 1944. gadā no Latvijas uz Vāciju atveda Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas reģionu komisārs Hinrihs Loze," sacīja Grende. Otrā pasaules kara beigās Rīgā darbojās atsevišķa iestāde, kas nodarbojās ar no Baltijas valstīm savākto mākslas darbu izvešanu. Parādījās arī interesanta saikne ar Igauniju. Purvītim aizbēgt no Latvijas un aizvest savus darbus palīdzēja Alfrēds Rozenbergs, Hitlera tuvākā loka loceklis un Vilhelma Purvīša skolnieks Rēvelē jeb Tallinā.

"Šķiet, ka viņš šīs gleznas nav nozadzis, bet gan vēlējies palīdzēt Vilhelmam Purvītim evakuēties no Latvijas uz Vāciju," skaidroja Grende. Latvijas mākslas meklētāji apstiprina, ka vācieši ir ļoti gatavi sadarboties, taču viņi nepazīst ne baltiešu māksliniekus, ne viņu darbus, kas apgrūtina to atrašanu.