NATO gatavojas izvietot karaspēku Grenlandē, lai nomierinātu Trampu
Eiropas valstis ir uzsākušas slēgtas konsultācijas par iespējamu NATO karaspēka izvietošanu Grenlandē, cenšoties nomierināt ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš pieprasa salas nodošanu viņa kontrolē, raksta “The Telegraph”.
Augsta ranga britu avoti ziņo, ka Kīra Stārmera valdība jau risina sarunas ar Vāciju un Franciju par starptautisku spēku izveidi, kas varētu aizstāvēt Arktikas reģionu no iespējamiem draudiem no Krievijas un Ķīnas.
Saskaņā ar provizoriskiem plāniem, operācijā varētu piedalīties britu karavīri, Karaliskās flotes kuģi un militārās lidmašīnas.
Tiek uzskatīts, ka pastiprināta Eiropas klātbūtne Arktikā palīdzēs pārliecināt Trampu atteikties no saviem plāniem anektēt stratēģiski svarīgo Dānijas salu, un eiropieši cer, ka ASV prezidents šo soli pasniegs kā uzvaru Amerikas nodokļu maksātājiem, apgalvojot, ka Eiropa sedz lielāko daļu drošības izmaksu.
Pats Tramps jau vairākkārt ir draudējis ieņemt Grenlandi, tostarp ar militāru spēku, ja netiks panākta miermīlīga vienošanās par aneksiju.
Tramps apgalvo, ka neļaus "Krievijai vai Ķīnai būt par kaimiņvalstīm" ASV un Eiropai.
Papildus ģeopolitiskajai nozīmei, sala piesaista ASV uzmanību arī ar saviem dabas resursiem, tostarp varu, niķeli un metāliem, kas ir kritiski svarīgi mūsdienu tehnoloģijām.
"Mēs piekrītam prezidenta Trampa nostājai, ka ir jāattur Krievijas pieaugošā agresija Arktikā un jāstiprina eiroatlantiskās telpas drošība. NATO ietvaros turpinās diskusijas par drošības stiprināšanu reģionā, un Apvienotā Karaliste sadarbojas ar sabiedrotajiem, lai uzlabotu atturēšanu un aizsardzību Arktikā. Mēs turpināsim rīkoties kopīgi ar partneriem nacionālajās interesēs, aizsargājot pilsoņu drošību valstī," sacīja avots.
Pēc Eiropas diplomātu teiktā, ideja par karavīru nosūtīšanu tika apspriesta NATO sanāksmē Briselē, kur alianses militārajai vadībai tika uzdots izstrādāt papildu pasākumus Arktikas aizsardzībai.
Tiek apsvērti dažādi formāti - sākot no pilnvērtīgas militārās klātbūtnes līdz virknei mācību, izlūkdienestu informācijas apmaiņas un aizsardzības izdevumu pārdales. Paredzams, ka jebkura misija notiks zem NATO karoga.
Lielbritānijas bruņotie spēki jau ir sākuši gatavoties spēcīgākai lomai Arktikā, piemēram, pagājušajā gadā komandas vienības un Karaliskās flotes kuģi piedalījās mācībās "Joint Viking" Norvēģijā, bet šogad 1500 jūras kājnieki piedalīsies mācībās "Cold Response" Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā, praktizējot kaujas operācijas Tālajos Ziemeļos.
Tikmēr ES jau apsver iespējas izdarīt spiedienu uz Vašingtonu, ja Tramps atteiksies panākt kompromisu - starp apspriežamajiem pasākumiem ir ierobežojumi tādiem amerikāņu tehnoloģiju uzņēmumiem kā “Meta”, “Google”, “Microsoft” un “X”, kā arī iespējamās sankcijas pret ASV bankām un finanšu uzņēmumiem. Radikālāki scenāriji ietver pat amerikāņu militāro bāžu slēgšanu Eiropā, kas atņemtu Vašingtonai galvenos loģistikas centrus operācijām Tuvajos Austrumos un citos reģionos.
Tikmēr ASV valsts sekretārs Marko Rubio plāno tuvākajās dienās rīkot sarunas ar savu Dānijas kolēģi. Dānija cer, ka Rubio varēs darboties kā starpnieks dialogā ar Trampu.
Analītiķi norāda, ka Baltā nama skarbie paziņojumi ir daļa no stingras sarunu taktikas, izmantojot maksimālas prasības, lai iegūtu finansiālas vai politiskas piekāpšanās no partneriem.
Džastins Kramps, analītikas uzņēmuma “Sibylline” izpilddirektors, uzskata, ka Tramps "pārbauda Eiropas valstu vienotību un apņēmību" Grenlandes jautājumā un ka priekšlikums par NATO spēku izvietošanu varētu "apšaubīt prezidenta blefu", ja vien drošība nav viņa patiesais mērķis.
Papildu spriedzi rada bijušā Karalisko gaisa spēku komandiera Edvarda Stringera paziņojums, kurā viņš apšaubīja Lielbritānijas gatavību aizstāvēt Arktiku. "Amerikas Savienotās Valstis tagad skaidri norāda, ka tās Ameriku liek pirmajā vietā, un NATO būs jātiek galā pašai. Tas grauj modeli, pēc kura esam dzīvojuši, un parāda, ka mūsu nacionālās aizsardzības sistēmas ir izrādījušās trausla dekorācija," sacīja militārpersona.
Savukārt Lielbritānijas Ārlietu ministrija pauda apņemšanos "sadarboties ar NATO sabiedrotajiem, lai stiprinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spējas Arktikā".
