Eiropas Parlaments pret robežkontroli Šengenas zonā

© Scanpix

Eiropas Parlaments uzskata, ka idejas atjaunot iekšējo robežkontroli Šengenas zonā, ir pilnīgi nepieņemamas.

Ceturtdien apstiprinātajā rezolūcijā par pārmaiņām Šengenas zonā deputāti norāda, ka migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums nevar tikt izmantots kā pamatojums robežkontroles ieviešanai.

Pēdējā laikā dažas dalībvalstis izdara spiedienu uz Šengenas sistēmu, apsverot valsts robežkontroles atjaunošanu sakarā ar imigrantu un patvēruma meklētāju pieplūdumu no vairākām Ziemeļāfrikas valstīm. Eiropadomes šī gada 24. jūnija secinājumos tiek pieprasīts, lai Komisija septembrī iesniegtu priekšlikumu par aizsardzības mehānismu, kuru varētu izmantot, lai reaģētu uz ārkārtas apstākļiem, kas var apdraudēt Šengenas sadarbību.

Šodien pieņemtajā rezolūcijā Parlaments pauž dziļu nožēlu par vairāku dalībvalstu centieniem atjaunot robežkontroli un atkārtoti apstiprina savu stingro nostāju pret jebkādu jaunu Šengenas mehānismu, kuram būtu kādi citi mērķi, nevis pārvietošanās brīvības un Šengenas zonas ES līmeņa pārvaldības nostiprināšana.

Parlaments uzsver, ka Šengenas Robežu kodeksa 23., 24. un 25. pants paredz iespēju atjaunot kontroli pie iekšējām robežām tikai tad, ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai. EP aicina Komisiju iesniegt iniciatīvu, kuras mērķis būtu panākt šo pantu stingru ievērošanu dalībvalstīs.

Pašreizējie nosacījumi paredz, ka lēmumu par robežkontroles atjaunošanu valstis pieņem vienpusēji, tāpēc deputāti vēlas, lai jaunais Šengenas zonas novērtēšanas mehānisms tiktu pastiprināts un iekļauts ES sistēmā.Rezolūcijā norādīts, ka jaunais Šengenas novērtēšanas mehānisms, kuru pašlaik apspriež Parlamentā, daļēji palīdzēs šajā jautājumā, ciktāl tas nodrošinās efektīvu uzraudzību pār jebkādiem mēģinājumiem ieviest nelikumīgas robežkontroles pie iekšējām robežām un veicinās savstarpēju uzticēšanos. Deputāti uzskata, ka novērtēšanas mehānisma efektivitāti nosaka iespēja piemērot sankcijas gadījumos, kad joprojām konstatējami trūkumi un tiek apdraudēta Šengenas zonas vispārējā drošība.

Jaunā Šengenas novērtēšanas sistēma ļaus prasīt un saņemt atbalstu dalībvalstīm, kad vērojamas nopietnas problēmas pie ES ārējām robežām.

Līdz ar Šengenas zonas izveidi ir noteikta Savienības kopēja ārējā robeža, par kuras pārvaldību Eiropas Savienībai ir kopīga atbildība. Deputāti norāda, ka ES vēl nav pilnībā izpildījusi šo prasību. Tāpēc deputāti stingri iesaka stiprināt Šengenas zonas pārvaldību, lai palīdzētu nodrošināt, ka ikviena dalībvalsts spēj efektīvi kontrolēt tās daļu no ES ārējās robežas, un uzsver nepieciešamību apliecināt lielāku solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras saskaras ar vislielākajām migrantu plūsmām, lai palīdzētu tām tikt galā ar šāda veida ārkārtas situācijām.

Pasaulē

Amerikā 1967. gada 12. janvārī nomira 73 gadus vecais Džeimss Bedfords. Viņš jau ilgu laiku slimoja ar nieru vēzi, tā metastāzes bija sasniegušas plaušas. Tomēr pēc nāves Džeimss netika kremēts vai apglabāts zārkā - viņš kļuva par pirmo cilvēku, kurš tika iesaldēts ar mērķi atdzīvināt vēlāk, kad zinātne un tehnoloģijas būs pietiekami attīstītas, lai viņu varētu izglābt. Ar stāstu dalās “postimees.ee”.

Svarīgākais