Kā Latvija atbalstīs Ukrainu pēc pamiera?
Pēc pamiera panākšanas Ukrainā Latvija kā Labas gribas koalīcijas valsts plāno iesaistīties Ukrainas karavīru militārās apmācības nodrošināšanā, savukārt karavīru nosūtīšana uz šo brīdi nav paredzēta, aģentūrai LETA apliecināja Aizsardzības ministrijā (AM).
AM norāda, ka Latvijas pozīcija nav mainījusies un jau iepriekš komentēts, ka, Ukrainā iestājoties pamieram, Latvija šādi plāno rīkoties.
Kā vēstīts, otrdien Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē Parīzē pieņemta Parīzes deklarācija, kuru veido pieci punkti. Deklarācija tostarp paredz nosūtīt uz Ukrainu daudznacionālus spēkus, kuru sastāvā būs Labas gribas koalīcijas dalībnieki. Viņiem jāpalīdz atjaunot Ukrainas armiju un jāpalīdz atturēt. "Ir veikta koordinēta militārā plānošana, lai sagatavotos atturēšanas pasākumiem gaisā, jūrā un uz sauszemes, kā arī Ukrainas bruņoto spēku atjaunošanai," teikts dokumentā. Šie spēki tiks izvietoti tikai pēc karadarbības beigām Ukrainā, un tiem var palīdzēt ASV.
Tāpat paredzēta juridiski saistoša apņemšanās atbalstīt Ukrainu Krievijas uzbrukuma gadījumā nākotnē, lai atjaunotu mieru. Punktā teikts, ka deklarācijas parakstītāji šādas saistības galīgi noformulēs nākotnē, un tās "var ietvert militāro spēju, izlūkošanas, loģistikas atbalsta, diplomātisko iniciatīvu, papildu sankciju ieviešanas izmantošanu".
Piektais punkts ietver apņemšanos attīstīt ilgtermiņa sadarbību aizsardzības jomā ar Ukrainu. Tā ietvertu militāro apmācību, kopīgu ieroču ražošanu un sadarbību izlūkošanas jomā.
Lielbritānija un Francija izveidos militārās bāzes Ukrainā, ja tiks panākta miera vienošanās ar Krieviju, paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.
Vācijas bruņotie spēki varētu pievienoties topošajiem daudznacionālajiem spēkiem, taču bāzēsies teritorijā, kas robežojas ar Ukrainu, paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. "Tiklīdz tiks panākta vienošanās par novērošanas spēkiem, valdība un parlaments "lems par Vācijas ieguldījuma veidu un apjomu," viņš sacīja, piebilstot, ka pagaidām Berlīne "neko neizslēdz".
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta pēc sanāksmes pavēstīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir gatava atbalstīt miera līgumu Ukrainā ar civilajām un militārajām misijām uz vietas. "Mēs palīdzēsim, izmantojot ES civilās un militārās misijas uz vietas. Ukrainai ir jābūt visspēcīgākajā iespējamajā pozīcijā - pirms pamiera, tā laikā un pēc tā," viņš teica.
Arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess sacīja, ka ir gatavs "nostiprināt mieru Ukrainā ar militāru klātbūtni".
Itālija un Polija, gluži pretēji, norādīja, ka to karaspēka klātbūtne Ukrainā kā daļa no drošības garantijām nav sagaidāma.
Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) paziņojusi, ka Latvija atbalsta Parīzes deklarāciju un sanāksmē apliecināja Latvijas gatavību piedalīties Ukrainas ilgtermiņa drošības garantēšanā. Premjere uzsvēra, ka nākamais solis ir lēmumu pieņemšana nacionāli, tostarp Saeimā.
Prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi novērtēja sabiedroto piedāvātās drošības garantijas Ukrainai, kas stātos spēkā pēc iespējamā pamiera. "Ir svarīgi, ka šodien koalīcijai ir būtiski dokumenti. Tie nav tikai vārdi. Ir konkrēts saturs: visu koalīcijas valstu kopīga deklarācija un trīspusēja Francijas, Lielbritānijas un Ukrainas deklarācija," sacīja Zelenskis.
