Vai ASV operācija Venecuēlā ietekmēs Krievijas un Ķīnas rīcību?
ASV operācija Venecuēlā automātiski nedod "zaļo gaismu" Krievijai vai Ķīnai veikt līdzīgas militāras operācijas citās valstīs, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Kārlis Bukovskis.
Viņš norādīja, ka Krievija un Ķīna ieganstus savai rīcībai var izmantot jebkurā gadījumā, un līdzšinējā pieredze liecina, ka Krievija, sākot karu Ukrainā, nav meklējusi atļauju vai saskaņojumu ar citām valstīm. Bukovskis uzsvēra, ka ASV operācija pati par sevi automātiski nenozīmē atļauju citām lielvarām rīkoties līdzīgi, turklāt pastāv jautājums par Krievijas un īpaši Ķīnas reālo kapacitāti veikt šāda veida militāras operācijas.
Komentējot ASV administrācijas izteikumus par Kolumbiju, Kubu un Grenlandi, Bukovskis norādīja, ka ASV ārpolitikas fokusā ir atgriešanās pie Monro doktrīnas principiem, kas paredz ASV interešu klātbūtni rietumu puslodē - gan Ziemeļamerikā, gan Latīņamerikā. Viņš atzīmēja, ka mūsdienu kontekstā tas nozīmē ASV centienus ierobežot Krievijas un Ķīnas ietekmi šajā reģionā, vienlaikus kontrolējot politiskos un ekonomiskos procesus.
Runājot par Grenlandi, Bukovskis uzsvēra, ka tā ģeogrāfiski atrodas Ziemeļamerikā, taču Grenlandes nākotni var lemt tikai Dānija un Grenlandes iedzīvotāji. Vienlaikus viņš akcentēja, ka Grenlandes jautājumā pastāv nopietni drošības riski, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas intereses Arktikas reģionā, tāpēc ASV, Eiropai un Dānijai ir jāmeklē kopīgi risinājumi, ņemot vērā militārās, ģeopolitiskās un resursu drošības aspektus.
Vērtējot Eiropas Savienības (ES) nostāju ASV operācijas kontekstā, Bukovskis norādīja, ka ES nostāja attiecībā uz Nikolasa Maduro režīmu bijusi līdzīga ASV pozīcijai un jautājums ar sabiedrotajiem iepriekš ticis apspriests. Viņš uzsvēra, ka pati operācija bijusi pilnībā slepena, par to iepriekš neesot informēti pat ASV Kongresa un Senāta locekļi, jo šādas operācijas publiskas apspriešanas gadījumā nebūtu iespējamas.
Runājot par turpmākajām ASV attiecībām ar Kolumbiju, Kubu un citām reģiona valstīm, Bukovskis norādīja, ka ASV mērķis ir panākt, lai valstis, kas ilgstoši bijušas opozīcijā Vašingtonai, vismaz daļēji pietuvinātos ASV redzējumam par starptautisko kārtību. Viņš uzsvēra, ka vairākās Latīņamerikas valstīs ilgstoši pastāvējusi cieša saikne starp valsts pārvaldi un organizēto noziedzību, tostarp narkotiku tirdzniecību, kas rada tiešus drošības riskus ASV, tostarp migrācijas, narkotiku un citu apdraudējumu veidā.
Bukovskis norādīja, ka ASV rīcība Venecuēlā kalpo arī kā signāls citām reģiona valstīm par Vašingtonas spēju rīkoties izlēmīgi, aizstāvot savas drošības un nacionālās intereses.
Jau rakstīts, ka ASV militārajā operācijā sestdien tika sagūstīti Venecuēlas prezidents Maduro un viņa sieva. Viņi aizvesti uz Ņujorku, kur viņiem draud tiesa saistībā ar kriminālapsūdzībām par narkotiku nogādāšanu uz ASV. Savukārt Venecuēlas Augstākā tiesa par pagaidu prezidenti apstiprinājusi viceprezidenti Delsiju Rodrigesu.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka Vašingtona ir gatava sadarboties ar Rodrigesu un pārējiem Venecuēlas līderiem, un uzsvēris, ka ASV viņus vērtēs pēc darbiem, nevis pēc publiskajiem izteikumiem.
