menu
Pirmdiena, 5.janvāris redeem Sīmanis, Zintis
Rīgā -2°
search
account_circle
login

"Telegram" dibinātājs finansē mākslīgo apaugļošanu ar savu spermu; mantojumu dalīs līdzīgi visiem bērniem

Portāls nra.lv scheduleVakar, 16:30
© pixabay.com

"Telegram" lietotnes dibinātājs, krievu izcelsmes miljardieris Pavels Durovs, kura bagātība tiek lēsta aptuveni 17 miljardi dolāru, izraisījis plašas diskusijas pasaulē ar savu neparasto spermas donora programmu.

Durovs piedāvā pilnībā apmaksāt mākslīgās apaugļošanas (IVF) procedūras sievietēm līdz 37 gadu vecumam, kuras vēlas izmantot viņa spermu. Turklāt viņš solījis, ka visi viņa bioloģiskie bērni - tostarp tie, kas dzimuši no donācijām - saņems vienlīdzīgu daļu no viņa mantojuma, ja spēs pierādīt ģenētisko saikni.
Saskaņā ar "Wall Street Journal" un citu starptautisku mediju ziņām, Durovs sācis donēt spermu ap 2010. gadu, sākotnēji palīdzot draugam, bet vēlāk turpinot anonīmi caur Maskavas klīniku "AltraVita". Viņš apgalvo, ka jau ir tēvs vairāk nekā 100 bērniem vismaz 12 valstīs, papildus sešiem bērniem no personiskām attiecībām. Durovs šo iniciatīvu pamato ar globālo vīriešu neauglības krīzi, ko viņš saista ar vides faktoriem, piemēram, plastmasas piesārņojumu, un uzskata spermas donāciju par "pilsonisko pienākumu".
Klīnika reklamē Durova spermu kā "ģenētiski augsti saderīgu", un programma galvenokārt pieejama neprecētām sievietēm, lai izvairītos no juridiskām komplikācijām. Embriji tiek pārbaudīti uz ģenētiskām slimībām, taču eksperti izsaka nopietnas bažas.
Ģenētiķi, tostarp Džordža Meisona universitātes profesore Anča Baranova, brīdina par "dibinātāja efektu" - ģenētisko pudeles kaklu, kas palielina recesīvo slimību risku, ja viens donors ir daudzu bērnu tēvs. Viņa aicina Durovu publiskot savu pilno genomu, lai neatkarīgi eksperti varētu novērtēt iespējamos riskus. Līdzīgas bažas izskanējušas arī Eiropas Savienībā, kur diskutē par donoru bērnu skaita ierobežojumiem, lai novērstu nejaušu incesta risku starp pusbrāļiem un pusmāsām.
Durovs plāno "atvērt" savus DNS datus, lai bērni varētu atrast cits citu, un uzstāj, ka mantojums būs pieejams tikai pēc daudziem gadiem, veicinot neatkarību.
Šī programma izraisījusi ētiskas debates par bagātības, ģenētikas un reprodukcijas krustpunktu, kā arī par to, vai tā palīdz cīnīties ar demogrāfisko krīzi vai rada jaunus riskus.
Komentāri [1]
Dzintars