Lībijas līderis Muamars Kadāfi ir gatavs atkāpties no amata, ja saņems personīgās drošības garantijas, vakar, atsaucoties uz augsta ranga Krievijas amatpersonas sacīto, vēstīja laikraksts Kommersant. Par to, ka sarunas par mierīgu noregulējumu Lībijā kļuvušas aktīvākas un varētu dot kādus rezultātus, vēsta arī citi pasaules mediji.
«Pulkvedis sūta signālus, ka ir gatavs atteikties no varas apmaiņā pret drošības garantijām. Un šādas garantijas viņam ir gatavi sniegt,» sarunā ar Kommersant sacījusi kāda Krievijas valdības amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma. Pēc Kommersant rīcībā esošās informācijas, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī solījis atkāpšanās gadījumā atjaunot pieeju M. Kadāfi un viņa ģimenes bankas kontiem Francijā, kā arī panākt, lai Starptautiskā krimināltiesa atsauc iepriekš izdotos M. Kadāfi un viņa dēla Saifa al Islāma aresta orderus. Tāpat tiekot apspriests jautājums par M. Kadāfi iespējām pēc atteikšanās no varas turpināt dzīvot Lībijā, raksta Kommersant. Reuters, komentējot šo ziņu, uzsver, ka līdzīga informācija kuluāros parādījusies arī no citiem avotiem. Par to, ka sarunas par situācijas mierīgu noregulējumu aktivizējušās, liecinot arī Lībijas nemiernieku ofensīvas mazināšanās, bet viena no galvenajām problēmām pašlaik esot nesaprašanās pašu Lībijas nemiernieku starpā.
Reuters atgādina, ka Nacionālā pārejas laika padome (TNC) ir ļoti neviendabīga – tajā pārstāvēti gan cilvēki, kuri jau sen bijuši opozīcijā M. Kadāfi, gan ļaudis, kas vēl līdz šim pavasarim tika uzskatīti par viņa līdzgaitniekiem. Tāpēc nav pārsteigums, ka nemiernieku pārstāvji, reaģējot uz dažādām pamiera iniciatīvām, bieži vien nāk klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem. Piemēram, viens no TNC līderiem Mustafa Abduldžalils svētdien paziņoja, ka M. Kadāfi pēc atkāpšanās no amata varētu turpināt dzīvot Lībijā, taču pirmdien, pēc tam, kad uz šo paziņojumu ļoti asi reaģēja nemiernieku kontrolē esošās Bengazi iedzīvotāji, to atsauca. «Tāds priekšlikums iepriekš patiešām bija, bet pēc tam, kad Starptautiskā krimināltiesa izdeva Kadāfi aresta orderi, tas vairs nav iespējams,» sarunā ar AFP sacījis M. Abduldžalils. Savukārt TNC preses sekretārs Abdelhafizs Ghoga, komentējot kārtējo Āfrikas Savienības pamiera piedāvājumu, paziņojis, ka tas nav pieņemams, jo «neparedz, ka Kadāfi, viņa dēli un tuvākie līdzgaitnieki pametīs Lībiju».
Pēdējo dienu laikā parādījusies pretrunīga informācija par sarunām starp Lībijas valdību un nemierniekiem. Saskaņā ar Tripoles amatpersonu paziņojumiem, Kairā, Oslo un Romā bijušas vairākas tikšanās, kuru laikā meklēta iespēja vienoties par pamieru. Nemiernieku vadība oficiāli gan noliedz sarunas, uzsverot, ka to priekšnosacījums ir M. Kadāfi atkāpšanās.
«Taču ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas notiek. Man šķiet, ka tiek darīts viss, lai problēmu atrisinātu mierīgā ceļā un nepieļautu kaujas Tripolē, kas varētu izvērsties lielā asinsizliešanā,» sarunā ar Reuters sacījis Londonā dzīvojošais Lībijas opozīcijas žurnālists Ašurs Šamiss. Arī domnīcas British Quilliam analītiķis Nomans Benotmans, kurš personīgi pazīst vairākus Lībijas politiķus, uzskata, ka notiek pozīciju saskaņošana. «Kadāfi vēlas panākt imunitāti, tiesības uzturēties Lībijā un atļauju dēlam Saifam al Islāmi nodarboties ar politiku. Tas ir viņa plāns, viņa apdrošināšanās taktika, viņš cer, ka pēc jaunām vēlēšanām ģimene saņems aizsardzību no tām ciltīm, kuras viņu atbalsta arī pašlaik,» uzskata N. Benotmans.
Interesanti, ka pats Saifs al Islāms vairākās intervijās atzinis, ka attiecīgi piedāvājumi no NATO puses patiešām izskanējuši, taču tie neesot pieņemami viņa tēvam, kurš negrasās atkāpties no amata. «Vai tiešām jūs domājat, ka risinājumu iespējams atrast bez viņa? Nē, tas nav iespējams,» viņš uzsvēris sarunā ar Le Monde. Arī Lībijas valdības pārstāvis Musa Ibrahims vakar intervijā Reuters uzsvēris, ka sarunu par M. Kadāfi iespējamo atkāpšanos neesot – visas sarunas attiecas tikai uz uguns pārtraukšanu, iespējām piegādāt humāno palīdzību un dialogu pašu lībiešu starpā.