"Kyiv Post" ziņo, ka Volodimirs Zeļenskis tuvākajās dienās varētu doties uz Floridu, Mar-A-Lago, lai piedalītos svarīgās sarunās ar Donaldu Trampu, ziņo "Nexta" savā "X" kontā.
Provizoriskais datums ir 28. decembris ar noteikumu, ka grafiki sakritīs un abas puses būs gatavas virzīties uz priekšu.
Saskaņā ar diplomātiskā avota teikto, miera sarunu sarežģītākās daļas joprojām nav atrisinātas: drošības garantijas Ukrainai, kontrole pār teritorijām un Krievijas juridiskās saistības.
Taču Zelenskim esot "jaunas idejas" un viņš ir gatavs tās prezentēt aci pret aci.
⚡️Zelensky heading to Trump
— NEXTA (@nexta_tv) December 26, 2025
Kyiv Post reports that Volodymyr Zelensky may travel to Florida in the coming days for high-stakes talks with Donald Trump at Mar-a-Lago. The tentative date on the table is December 28, if schedules align and both sides are ready to move forward.… pic.twitter.com/AKRr26Q9xM
"Nedēļas nogalē, domāju, ka svētdien, Floridā mums būs tikšanās ar prezidentu Trampu," Zelenskis informēja žurnālistus.
Jaunākajā ASV un Ukrainas sarunu kārtā tika izstrādāts 20 punktu plāns Krievijas agresijas kara izbeigšanai, kas ir nosūtīts Maskavai.
"Mēs apspriedīsim šos dokumentus, drošības garantijas," par ASV Floridas štatā, kur atrodas Trampa rezidence "Mar-a-Lago", gaidāmajām sarunām teica Ukrainas prezidents.
"Runājot par jutīgiem jautājumiem, mēs apspriedīsim Donbasu un Zaporižjas atomelektrostaciju, un mēs noteikti apspriedīsim arī citus jautājumus," viņš piebilda.
Zelenskis šonedēļ sacīja, ka starp Kijivu un Vašingtonu joprojām pastāv domstarpības par šiem diviem jautājumiem.
Neraugoties uz to, Ukraina jaunākajā plānā panāca zināmas piekāpšanās, kas paredz iesaldēt frontes līniju un atcelt prasību, ka Kijivai juridiski jāatsakās no sava pieteikuma pievienoties NATO, sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents arī norādīja, ka šis plāns paver ceļu galu galā atvilkt savu karaspēku no Doneckas apgabala valsts austrumos un izveidot demilitarizētu zonu, lai gan iepriekš Kijiva nav vēlējusies tādu ierosinājumu pieņemt.
Kremlis piektdien paziņoja, ka ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs ir telefoniski sazvanījies ar ASV amatpersonām, lai apspriestu sarunas. Kremlis nesniedza detalizētāku informāciju un nepubliskoja savu nostāju par jaunāko plānu.
Maskava līdz šim nav izrādījusi lielu vēlmi atteikties no savām stingrajām teritoriālajām prasībām, lai Ukraina pilnībā atkāptos no Donbasa austrumu reģiona un izbeigtu centienus pievienoties NATO.
Tā arī vēlas, lai tiktu aizliegts Rietumvalstīm izvietot Ukrainā miera uzturēšanas spēkus un tiktu noteikti plaši politiski un militāri ierobežojumi, kas, kā apgalvo Kijiva, ir līdzvērtīgi kapitulācijai.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainas sarunu vedēji nav tieši sazinājušies ar Maskavu, bet gan ASV darbojas kā starpnieces un gaida Maskavas atbildi uz jaunāko priekšlikumu.
"Es domāju, ka mēs uzzināsim viņu oficiālo atbildi tuvākajās dienās," sacīja Zelenskis.
"Mēs nezaudējam nevienu dienu. Esam vienojušies par visaugstākā līmeņa tikšanos drīzumā ar prezidentu Trampu," iepriekš piektdien Zelenskis rakstīja platformā "X", norādot, ka "līdz Jaunajam gadam var daudz ko izlemt".
Zelenskis paziņojumu izplatīja pēc tam, kad Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāram Rustemam Umerovam bija sarunas ar ASV pusi.
Pēdējās nedēļās ir pastiprinājušies diplomātiskie centieni izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tramps, kurš vēlas iegūt Nobela Miera prēmiju, vēlas panākt kara izbeigšanu.
Trampa sarunu delegācijā, kuras sastāvā ir īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners, pēdējā laikā rīkoja intensīvas sarunas ar Ukrainas amatpersonām.
Zelenskis ceturtdien arī telefoniski runāja ar Vitkofu un Kušneru. Divas dienas decembrī sarunas notika arī Berlīnē, iesaistot procesā Eiropas delegācijas. Maskava katru reizi bija iesaistīta saziņā ar Vašingtonu.
Pēc tam, kad miera plāns ilgi tika turēts noslēpumā, Zelenskis Ziemassvētku vakarā publiski paziņoja par plāna 20 punktiem. Plāns ietver drošības garantijas Ukrainai, kas ir līdzvērtīgas NATO līguma 5. panta savstarpējās palīdzības klauzulai.
Krievijas reakcija uz sarunām ir bijusi klusa. Galvenais strīdus punkts joprojām ir Maskavas prasība pilnībā pārņemt kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem Donbasa reģionā, kurus vēl daļēji kontrolē Ukraina.
Ukrainas armija tur aizstāvas un nevēlas atstāt šīs teritorijas.