Krievija ir gatava juridiski apstiprināt, ka tā negrasās uzbrukt Eiropai

© pexels.com

Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi par gatavību oficiāli apstiprināt, ka Krievija negrasās uzbrukt ES vai NATO valstīm, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, ziņo "TASS.com".

"Mēs noteikti negrasāmies uzbrukt ES vai NATO valstīm. Krievija neīsteno agresīvus mērķus, kas tiek piedēvēti mūsu valstij," viņš uzsvēra.

"Tomēr Eiropā, ja ar šo terminu mēs domājam dalību ES un NATO Eiropas daļā, ir ļoti maz tādu, kas būtu gatavi veidot šādu arhitektūru nevis pret Krieviju, bet gan sadarbībā ar mūsu valsti," paziņoja Rjabkovs.

Pēc viņa teiktā, "tas nevieš optimismu" un norāda, ka pat ar līdzsvarotāku ASV politiku attiecībā pret Krieviju "saglabājas ievērojami Krievijas un NATO sadursmes riski Eiropas valstu naidīgo darbību dēļ".

Atgādinām, ka iepriekš Putins draudēja Eiropai ar karu, ja Kaļiņingrada tiktu bloķēta. Viņš paziņoja, ka "šāda veida darbības novestu pie nepieredzētas eskalācijas" un eskalētos "līdz pilna mēroga bruņota konflikta līmenim". Vienlaikus apliecinot, ka "jaunu specoperāciju nebūs, ja pret Krieviju izturēsies ar cieņu un tā netiks maldināta". Neskatoties uz savu drosmīgo paziņojumu, viņš piebilda, ka Maskavai nav nodoma uzbrukt Eiropai.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nesen aicināja aliansi gatavoties pilna mēroga karam ar Krieviju, nosaucot NATO dalībvalstis kā "Krievijas nākamo mērķi" un ka šāds karš varētu būt "tāda paša mēroga karš, kādu piedzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi".

Rite uzsvēra, ka pārāk daudzi NATO sabiedrotie nespēj aptvert Krievijas draudu steidzamību Eiropā un nesaprot, ka šāda kara novēršanai ir nepieciešams strauji palielināt aizsardzības izdevumus un ražošanu.

Arī “Reuters”, atsaucoties uz sešiem ASV izlūkdienestu avotiem, ziņoja, ka Putins plāno iebrukumu Baltijas valstīs - saskaņā ar avotiem, jaunākais izlūkdienestu ziņojums ir datēts ar septembra beigām, un šie secinājumi nav būtiski mainījušies kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tie lielā mērā saskan ar Eiropas izlūkdienestu secinājumiem: Kremlis vēlas visu Ukrainu, kā arī citu bijušo padomju bloka valstu teritorijas, tostarp pašreizējās NATO dalībvalstis.