Zinātnieki ceļ trauksmi: Ziemassvētku eglītes Lietuvā var kļūt par retumu

Tuvojoties gada skaistākajiem svētkiem, gaidīšanas laiks ir neatdalāms no Ziemassvētku eglītēm. Tomēr šķiet, ka Ziemassvētku rotājumu karināšanas priekam ar laiku var pienākt beigas – zinātnieki brīdina, ka klimata pārmaiņu dēļ egles nākotnē varētu izzust no Lietuvas valsts. "Pašreizējais egļu stāvoklis Lietuvā jau liecina par klimata stresa pazīmēm," saka Vītauta Lielā universitātes (VDU) Vides zinātnes katedras asociētā profesore Giedre Kaciene.

Egle ir suga, kas dabiski pielāgojusies vēsam, mitram klimatam, tāpēc lielākais drauds tai ir temperatūras paaugstināšanās, īpaši ziemā, un augsnes mitruma trūkums vasarā. Saskaņā ar klimata modeļiem, līdz 2061.-2090. gadam Lietuvas klimats lielā valsts daļā varētu kļūt pilnīgi nepiemērots parastajai eglei. Egles Lietuvas ekosistēmās veic daudz vairāk funkciju, nekā bieži tiek uzskatīts. Pētījumi liecina, ka apdraudētas ir arī priedes un citas sausumizturīgas koku sugas: apses, melnalkšņi un bērzi. Kamēr dažas sugas cīnās par savu izdzīvošanu, klimata sasilšana radīs apstākļus jaunu augu ienākšanai Lietuvā.

Diskusijās par klimata pārmaiņām bieži tiek pievērsta uzmanība ekstremāliem laikapstākļiem, jūras līmeņa celšanās un strauji pieaugošajai globālajai temperatūrai. Tomēr šī ir tikai aisberga redzamā daļa. Klimata krīze ietekmēs ikdienas dzīvi pārāk daudzos dažādos veidos, un viens no tiem ir veģetācijas maiņa. Saskaņā ar klimata modeļiem pastaigas mežā 2090. gadā varētu būt ļoti atšķirīgas no tā, ko mēs redzam šodien. “Klimata sasilšana visas dabiskās zonas virza uz ziemeļiem. Un šeit, tā kā vidējā gada temperatūra pēdējo 40-50 gadu laikā jau ir palielinājusies par vairāk nekā diviem grādiem, ziemas ir kļuvušas siltākas, arī vasaras ir kļuvušas karstākas un dažreiz sausākas, dažos gados vasarā iztvaiko vairāk ūdens, tāpēc augsnes iztvaikošana ir palielinājusies pat pie tāda paša nokrišņu daudzuma,” saka Viļņas Universitātes (VU) klimatologs profesors Egidijs Rimkus.

Kā saka G. Kaciene, runājot par klimata pārmaiņām, ir ārkārtīgi svarīgi nepaļauties uz viena vai dažu gadu novērojumiem - lai novērtētu klimata tendences, dati jāanalizē, aptverot vismaz 30 gadus. "Monitorings ļauj mums redzēt reālas tendences. Tieši ilgtermiņa pētījumi Lietuvā uzrāda skaidras izmaiņas - koku veselības stāvoklis pasliktinās, un puve izplatās, īpaši reģionos, kur klimats atdziest un iet bojā ātrāk,” saka zinātniece. “Lietuvas klimata modelēšana liecina, ka ziemas atdzišana par 4-8 °C un pastiprinātas vasaras sausuma epizodes rada apstākļus, kuriem egle nav fizioloģiski pielāgojusies,” saka G. Kaciene.

Egles temperatūras optimums beidzas pie vidējās gada temperatūras 6 °C - siltākos apstākļos eglēm dabiski augt ir grūtāk. Standarta klimata norma Lietuvā 20. gadsimta 50.-60. gados bija 6,2 °C, un pēdējās desmitgadēs tā ir pieaugusi līdz 6,9 °C. Mežsaimniecības institūta veiktie pētījumi liecina, ka egles saskaras ar klimata sasilšanu, novājinot tās - pieaug puve, kaitēkļu un sausuma izraisītie bojājumi un koku bojāeja. Tāpat egles panes tikai ļoti ierobežotu sausumu. Vasaras sausums, īpaši jūnijā-augustā, ir galvenais egļu stādu un jaunaudžu bojāejas riska faktors. “Modeļi liecina, ka, ja vidējā gada temperatūra paaugstināsies par aptuveni 4 °C, Lietuva nonāks zonā, kurā egles dabiski neveido konkurētspējīgas audzes,” piebilst zinātnieks. Zinātnieki norāda, ka, balstoties uz pesimistisko scenāriju, egļu dabiskā izplatība Lietuvā 21. gadsimtā varētu ievērojami samazināties. "Tas nenozīmē absolūtu izmiršanu - egles varētu izdzīvot lokāli vēsākās, mitrākās mikrodzīvotnēs, taču lieli dabiski egļu meži varētu kļūt par retumu. Šis nav tālas nākotnes scenārijs - procesi jau notiek, un tendences paātrināsies nākamo 30-70 gadu laikā," uzsver zinātnieks. Ja vasaras turpinās būt sausas un ziemas siltas, egļu stādi neizdzīvos, tāpēc šis risks ietver ne tikai esošo audžu samazināšanos, bet arī to, ka dabisko egļu atjaunošanās var kļūt neiespējama.