Skandāls kosmosa nozarē: par “SpaceX” tehnoloģiju zagšanu no "Crew 12" misijas lidojumu apkalpes atskaita Krievijas pārstāvi
Kosmonauts Artemjevs pieķerts zogot ASV tehnoloģiskos noslēpumus
Oļegs Artemjevs par industriālo spiegošanu ir izslēgts no 2026. gada 15. februārī paredzētā amerikāņu “Crew 12” misijas apkalpes sastāva lidojumam uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS). Kad Krievija saskārās ar nepārvaramām kosmisko lidojumu problēmām, “Space X” dibinātājs Īlons Masks iekļāva Artemjevu programmā. Un jau pāris mēnešus vēlāk Artemjevs tika pieķerts, zogot programmas tehnisko dokumentāciju. Viņš trenējās “SpaceX” bāzē Hotornā, Kalifornijā, ar tālruni fotografēja dzinējus un uzņēmuma iekšējo dokumentāciju, pēc tam mēģinot šos materiālus iznest no bāzes. Par to, atsaucoties uz avotiem, savā Telegram kanālā raksta kosmisko raķešu palaišanas inženieris Georgijs Triškins. Viņš precizē, ka formāli Artemjevs no misijas tika izslēgts par ASV Starptautisko ieroču tirdzniecības noteikumu (ITAR) eksporta ierobežojumu pārkāpumiem.
Intervijā izdevumam “The Insider” Triškins apstiprināja, ka pārkāpums tiek izmeklēts, un kosmonauts no misijas izslēgts vairākus mēnešus pirms starta. Pēc speciālista domām, tas liecina par incidenta nopietnību. Krievijas Valsts korporācija “Roskosmos” oficiāli paziņoja, ka kosmonauta maiņa notikusi “sakarā ar (Artemjeva) pārcelšanu citā darbā". Viņa vietā misijā “Crew 12” piedalīsies kosmonauts Andrejs Fedjajevs, kurš jau ir devies uz SKS ar kosmosa kuģi “Crew Dragon”. Gagarina Kosmonautu apmācības centra tīmekļa vietnē Fedjajevs jau ir norādīts kā apkalpes loceklis. 54 gadus vecais Oļegs Artemjevs, kurš ir veicis trīs kosmosa lidojumus, tika iekļauts apkalpes lidojumu programmas sastāvā ar kosmosa kuģiem “Crew Dragon” un “Sojuz”. Kopš 2019. gada viņš ir arī Maskavas pilsētas domes deputāts no Kremļa varas partijas “Vienotā Krievija”.
Šis apkaunojošais incidents notika pēc Maskavai ne mazāk pazemojoša negadījuma 2025. gada 27. novembrī Baikonuras kosmodromā, pilotējamā kosmosa kuģa “Sojuz MS-28” palaišanas laikā. Pēc tam, kad raķete jau bija pacēlusies no platformas, izplūdes gāzu trieciens norāva izvelkamo servisa kabīni jeb tā saukto "balkonu". Šī konstrukcija tiek izmantota raķetes apakšdaļas tehniskajai apkalpošanai pirms starta un tai bija jāatrodas īpašā nišā aiz bruņotām durvīm. Tomēr acīmredzot durvis nebija aizvērtas, un kabīne nišā nebija nostiprināta. Rezultātā spēcīgs gāzu sprādziens to burtiski izrāva un izmeta no palaišanas platformas. Incidenta brīdī tur neviens neatradās un netika ievainots. Tomēr problēma ir tāda, ka palaišanas komplekss Nr. 31 bija vienīgais Krievijā, kas piemērots pilotējamu “Sojuz” raķešu startiem, raksta Telegram kanāls “Berlinspeaks”. Pēc avārijas Krievija vismaz uz gadu zaudējusi iespēju sūtīt kosmonautus uz SKS. Iespējamais risinājums ir lūgt Kazahstānai atjaunot Gagarina vārdā nosaukto raķešu palaišanas kompleksu (komplekss Nr. 1), kur pašlaik ierīkots kosmonautikas muzejs. Tomēr tas prasa laiku un ievērojamas investīcijas. Un sūtīt dzīvu cilvēku kosmosā no muzeja kosmosa “lielvalstij” ir ne mazāk pazemojoši kā zagt vēl atlikušo sadarbības partneru tehniskos sasniegumus.
