"Nāve - tās vēl nav beigas”; publicēts jauns pētījums par pēcnāves dzīves esamību

© pexels.com

Marija Stremme, Upsālas Universitātes profesore, kas specializējas nanotehnoloģiju pētniecībā, ir ierosinājusi jaunu teoriju par pēcnāves dzīves esamību. Ja tā tiks pierādīta kā pareiza, tā būs revolucīja mūsdienu zinātnē, raksta “postimees.ee”.

Profesores Marijas Stremmes pētījums "Universālā apziņa kā fundamentāls lauks: teorētisks tilts starp kvantu fiziku un neduālo filozofiju" tika publicēts Amerikas Fizikas institūta žurnāla “AIP Advances” novembra numurā.

Pētījumā apgalvots, ka mūsu apziņu nerada smadzenes. “Tā ir Visuma fundamentāls lauks. Tas nozīmē, ka jūsu "es" ir vilnis, kas savienots ar mūžību. Kad jūs mirstat, vilnis nepazūd. Tas atgriežas pie sava avota.”

Ja profesorei ir taisnība, tad gandrīz nāves pieredze nav halucinācijas - tās ir gaismas uzplaiksnījumi, un dzīve pēc nāves nav ticības, bet gan fizikas jautājums. Tātad, ja apziņa turpinās arī pēc ķermeņa nāves, vai reliģija bija tuvāk patiesībai, nekā jebkad atzina mūsdienu zinātne?

Saskaņā ar zinātnisko žurnālu “PhysOrg”, Marijas Stremmes pētījums piedāvā pilnīgi jaunu Visuma izcelsmes teoriju. Pētījumā apziņa netiek aplūkota kā smadzeņu darbības blakusprodukts, bet gan kā fundamentāls lauks, kas ir visa, ko mēs uztveram, pamatā — matērijai, telpai, laikam un pašai dzīvībai.

Vai šī ir pilnīgi jauna teorija par realitātes un Visuma struktūru?

Marija Stremme intervijā žurnālam atbildēja: "Jā, tā varētu teikt. Bet galvenokārt tā ir teorija, kurā vispirms rodas apziņa, un vēlāk rodas tādas struktūras kā laiks, telpa un matērija. Tas ir ļoti ambiciozs mēģinājums aprakstīt, kā funkcionē mūsu uztvertā realitāte. Fiziķi, piemēram, Einšteins, Šrēdingers, Heizenbergs un Planks, pētīja līdzīgas idejas, un es turpinu pētīt dažas no iespējām, ko tās pavēra."

Profesore Stremme jau daudzus gadus strādā pie kvantu mehānikas modeļa, kas apvieno kvantu fiziku ar neduālo filozofiju. Šī teorija balstās uz ideju, ka apziņa ir realitātes pamatelements, un individuālā apziņa ir daļa no plašāka, savstarpēji saistīta lauka. Šajā modelī parādības, kas tiek uztvertas kā "noslēpumainas", piemēram, telepātija vai gandrīz nāves pieredze, var tikt izskaidrotas kā dabiskas vienota apziņas lauka sekas.

"Mans mērķis bija to aprakstīt, izmantojot fizikas valodu un matemātiskos rīkus," skaidro Stremme. "Vai šīs parādības ir patiesi mistiskas, vai arī tas ir tikai atklājums, ko mēs vēl neesam veikuši, un, kad mēs to izdarīsim, vai tas novedīs pie paradigmas maiņas?"

Stremme uzskata, ka viņas pētījums varētu iezīmēt jaunas Visuma un dzīvības izpratnes sākumu.

Viņas teorija arī liecina, ka mūsu individuālā apziņa nepazūd līdz ar nāvi, bet gan atgriežas universālajā apziņas laukā, no kura tā reiz radās, - viņa to formulēja arī kvantu mehānikas izteiksmē.

"Esmu materiāliste un inženiere, tāpēc esmu pieradusi uzskatīt matēriju par fundamentālu. Taču, saskaņā ar šo modeli, matērija ir sekundāra — liela daļa no tā, ko mēs uztveram, ir attēlojums vai ilūzija," saka Stremme.

Lai gan pētījums ir rakstīts, izmantojot fiziskus un matemātiskus aprēķinus un terminoloģiju, tā loģika velk paralēles ar vairākiem globāliem reliģiskiem un filozofiskiem postulātiem.

"Lielāko reliģiju teksti, piemēram, Bībele, Korāns un Vēdas, bieži apraksta savstarpēji saistītu apziņu. To autori izmantoja metaforisku valodu, lai izteiktu savu izpratni par realitātes būtību. Savukārt agrīnie kvantu fiziķi, izmantojot zinātniskas metodes, arī nonāca pie līdzīgām idejām. Tagad ir pienācis laiks nopietnai zinātnei sākt nopietni pētīt šo parādību," saka Marija Stremme.