Norvēģija draud pārtraukt elektrotīkla savienojumus ar Eiropu. Kas notiks Baltijā?
Norvēģija ir konstatējusi, ka tās elektroenerģijas savienojumi ar Eiropu ir pārāk dārgi, vēsta “Postimees”.
Norvēģi ir dusmīgi, jo Vācija paaugstina viņu elektroenerģijas cenas. Valsts tagad apsver iespēju pārtraukt ārējos savienojumus. Tā kā Eiropa, tostarp Igaunija, ir izvēlējusies pretēju ceļu - cenšoties izveidot pēc iespējas vairāk ārējo savienojumu, un starpsavienojumi tiek uzskatīti par pozitīvu attīstību -, Norvēģijas lēmums var izraisīt būtiskas izmaiņas tirgū, raksta “Postimees”.
Saskaņā ar “Euractiv” datiem, norvēģiem sāk pietrūkt pacietības. Norvēģijā ir dažādas cenu zonas, tomēr ražošana ir augsta, un ievērojams elektroenerģijas apjoms tiek pārdots ārzemēs. Norvēģijas galvenie ārējie savienojumi ir ar Apvienoto Karalisti, Nīderlandi, Vāciju, Dāniju un Zviedriju. Saskaņā ar “Euractiv” datiem, Vācija ir galvenais Norvēģijas problēmu avots. Vienkārši sakot, Vācija pēdējos gados galvenokārt ir ieguldījusi saules un vēja enerģijā, vienlaikus slēdzot atomelektrostacijas. Šī kombinācija ir radījusi situāciju, kurā Vācijai bieži vien trūkst elastīgas ražošanas. Kad spīd saule un pūš vējš, Vācija tiek galā, bet mākoņainās vai bezvēja dienās tai steidzami jāiegādājas papildu elektroenerģija. Šeit noder elektroenerģijas savienojums ar Norvēģiju. Kad vāciešiem nepietiek elektroenerģijas, viņi to iepērk no norvēģiem. Tā kā lielākajai daļai Vācijas patērētāju ir fiksēti tarifu plāni ar diezgan augstām cenām, viņi var piedāvāt Norvēģijas piegādātājiem cenas, kuras pēdējie labprāt pieņem. Tomēr šī ir problēma Norvēģijas patērētājiem - lai gan Norvēģijā ražo lētu elektroenerģiju, tā tiek pārdota ārēji, atstājot viņiem augstākas cenas. “Euractiv” minēja piemēru, ka augstu cenu periodos viena mazgāšanās dušā Norvēģijā var maksāt četrus eiro. Norvēģi uzskata, ka ārējie savienojumi vairs nesniedz nekādu labumu. Lai gan iepriekš Norvēģijas patērētāji uzskatīja, ka pelna naudu no starpsavienojumiem, tagad viņi redz tikai negatīvo pusi. Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Oslands norādīja “Euractiv”, ka šī iemesla dēļ Norvēģija varētu atteikties no ārējiem elektroenerģijas savienojumiem. Tas varētu notikt ātrāk nekā gaidīts. “Skagerak” 1 un 2 kabeļu līgumu atjaunošanas termiņš starp Norvēģiju un Dāniju tuvojas šogad, un nav skaidrs, vai norvēģi piekritīs tos pagarināt. Būtībā Norvēģijas vēstījums kontinentālajai Eiropai ir skaidrs - veidojiet savu kontrolējamo jaudu un nepaļaujieties pastāvīgi uz Skandināviju un tās hidroelektrostacijām, lai tās jūs glābtu katru reizi, kad nav saules vai vēja. No ES viedokļa ideāli ir veidot Eiropas energosistēmu kā blīvu tīklu, kas savienots ar ārējiem starpsavienojumiem. Norvēģijas izstāšanās būtu nopietns trieciens šai sistēmai.
Kas notiks ar Igauniju? Igaunijai pašlaik ir ārējie starpsavienojumi ar Somiju un Latviju, un tā plāno tos paplašināt. Kā Norvēģijas iespējamais lēmums pārtraukt starpsavienojumus ar Eiropu varētu ietekmēt Igauniju? "Ietekme uz Igaunijas apgādes drošību būtu neliela un netieša, jo mums ir pietiekama kontrolējama ražošanas jauda. Tomēr funkcionējošs Eiropas vienotais tirgus un atvērta tirdzniecība ir galvenie faktori, lai nodrošinātu pēc iespējas konkurētspējīgākas elektroenerģijas cenas. Norises pretējā virzienā rada bažas un veicina tirdzniecības lejupejošu tendenci, kas galu galā palielina izmaksas gala lietotājiem," skaidroja Erki Saps, “Elering” valdes loceklis. Bet ko tas īsti nozīmē?
Vai, piemēram, Somija atteiksies mums pārdot elektroenerģiju un paturēs to sev?
"Tas nozīmē, ka Eiropas elektroenerģijas tirgus darbojas pēc atvērtas pārrobežu tirdzniecības principa: jo vairāk valstu var apmainīties ar elektroenerģiju, jo konkurētspējīgākas ir cenas un jo labāk katra valsts var līdzsvarot svārstības savā ražošanā un patēriņā. Tas tieši nenozīmē, ka Somija pārtrauks mums pārdot, bet gan to, ka Eiropas enerģijas tirgus kopumā kļūs mazāk atvērts," skaidroja Saps. Novembra vidū Igaunijas sabiedriskais medijs ERR citēja “Fermi Energia” izpilddirektora Kaleva Kallemetsa analīzi, kurā secināts, ka ārējie starpsavienojumi ne vienmēr dod labvēlīgus rezultātus visām pusēm.
Konkrētais izskatāmais jautājums bija elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Zviedriju. Pēc Kallemetsa teiktā, pēc jaunā 900 megavatu savienojuma palaišanas elektroenerģijas cena lētākajā Zviedrijas ziemeļu reģionā dubultojās, taču tas neietekmēja Somijas pusi. Saps pauda, ka cenu zona Zviedrijas ziemeļos ir maza, savukārt Somijas ziemeļos - liela, un lielākajai zonai ir lielāka ietekme uz mazāko. Tas ir, ja cena Somijā tajā laikā būtu bijusi zemāka, efekts būtu bijis pretējs.
