Sabiedriskajam medijam Lietuvā uz trim gadiem iesaldē finansējumu

© Depositphotos

Ceturtdien Lietuvas Seims apstiprināja partijas “Nemunas ausma” (“aušrieču”) un Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības frakciju priekšlikumu iesaldēt pašreizējo sabiedriskajam medijam LRT piešķirto finansējumu. Saskaņā ar šo iniciatīvu nākamajos trīs gados sabiedriskās raidorganizācijas darbībai paredzēts piešķirt aptuveni 80 miljonus eiro, raksta “Lietuvos Rytas”.

Par priekšlikumu nobalsoja 70 Seima deputāti, divi deputāti atturējās - sociāldemokrāts Lins Balsis un Jauktās grupas deputāts Artūrs Zuoks. Savukārt opozīcijas frakcijas balsojumā nepiedalījās. "Pēdējo gadu laikā esam redzējuši, kā LRT finansējums ir pieaudzis, un pakalpojumu sniegšanas kvalitāte nav tāda, kādu varētu gaidīt. Tāpēc mēs ierosinām uz trim gadiem iesaldēt piešķirto finansējumu vai to palielināt," prezentējot priekšlikumu plenārsēdes zālē, sacīja "aušrieču" līderis Remigijs Žemaitaitis.

Viņš apsver, kur varētu nonākt līdzekļi pēc LRT finansējuma samazināšanas - viņš ierosina tos piešķirt kultūrai. “Aušrieču” un Lietuvas Zemnieku, zaļo un kristīgo ģimeņu kustības frakcijas deputātu priekšlikums paredz, ka sabiedriskajam raidorganizācijai līdz 2028. gadam tiktu piešķirta tāda pati apropriāciju daļa, kādu LRT saņēma šogad - gandrīz 80 miljoni eiro.

Saskaņā ar pašreizējo procedūru LRT katru gadu no valsts budžets tiek piešķirts viens procents no iepriekšējā gada faktiski saņemtajiem budžeta līdzekļiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un 1,3 procenti no akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Tomēr šādu priekšlikumu kritizē opozīcija. Liberālās kustības frakcijas loceklis un bijušais kultūras ministrs Simons Kairis šo iniciatīvu uzskata par mēģinājumu izrēķināties ar LRT. "Jūs šķeļat sabiedrību, cenšoties parādīt, ka kaut ko risināt, bet patiesībā šis ir absolūti bezvērtīgs risinājums. Ja vēlaties tikt galā ar LRT vai citādi kaitēt sabiedriskajam raidorganizācijai, sakiet to," sacīja S. Kairis.

Liberālis Simons Gentvils mudināja kultūras ministri Vaidu Aleknavičieni un bijušo ministrijas vadītāju Šarūnu Biruti, kā arī Kultūras komitejas priekšsēdētāju Ķēstuti Vilkausku izteikties, kāpēc viņi atbalstīja priekšlikumu uz trim gadiem iesaldēt LRT piešķirto apropriāciju daļu. Tiesa, V. Aleknavičiene balsojumā nepiedalījās. Tiek lēsts, ka LRT finansējums pēdējos gados ir pieaudzis - 2020. gadā tas sasniedza 46,3 miljonus eiro, 2021. gadā - 53,79 miljonus eiro, 2022. gadā - 55,43 miljonus eiro, 2023. gadā - 63,43 miljonus eiro, 2024. gadā - 72,88 miljonus eiro.