ASV grib "atņemt" Maskavai tās tuvāko sabiedroto - Baltkrieviju

Donalda Trampa administrācija risina sarunas ar Minsku par politieslodzīto atbrīvošanu, kas ir daļa no ASV ilgtermiņa stratēģijas, lai mazinātu Krievijas ietekmi Baltkrievijā, raksta “Reuters”.

Amerikas Savienotās Valstis un Baltkrievija risina sarunas par iespējamu aptuveni 100 politieslodzīto atbrīvošanu. Amerikāņu amatpersonas atklāti atzīst, ka mēģinājums panākt vienošanos ar Minsku ir daļa no plašākas stratēģijas, lai izslēgtu Baltkrieviju no Maskavas orbītas, un Kremlim šis process ir ārkārtīgi sāpīgs: Baltkrievija joprojām ir tās galvenā buferzona ar Rietumiem, kas no Krievijas ir pilnībā atkarīga - gan ekonomiski, gan politiski.

Saskaņā ar "Reuters" ziņām, ASV vēlas panākt liela skaita ieslodzīto atbrīvošanu vienotas vienošanās ietvaros. Precīzs saraksts vēl nav zināms, taču tajā varētu būt iekļauti arī desmitiem ievērojamu aktīvistu un politiķu.

Panākot vienošanos, tiktu apspriesta arī daļēja sankciju atvieglošana pret Baltkrievijas kālija hlorīdu, ko izmanto mēslošanā - nozari, kas ir vitāli svarīga valsts ekonomikai.

Arī Trampa īpašais sūtnis Džons Kouls paziņoja par ASV nodomu atkārtoti atvērt vēstniecību Minskā. Formula ir vienkārša: ieslodzīto atbrīvošana apmaiņā pret attiecību atjaunošanu.

Baltkrievija šobrīd ir vienīgā patiesā Krievijas sabiedrotā, un jebkura Kremļa kontroles vājināšanās pār Minsku saknē mainītu stratēģisko situāciju Austrumeiropā. Ja Vašingtonai izdosies kaut daļēji atdalīt Minsku no Maskavas, tā būs nopietna ģeopolitiska sakāve Putina režīmam un liela uzvara Kijivai, kas ir ieinteresēta, lai Baltkrievija vairs nevarētu kalpot kā turpmāku uzbrukumu atspēriena punkts.

“Reuters” norāda, ka daudzi Eiropas diplomāti rūpīgi seko līdzi ASV darbībām un ir noraizējušies, ka Vašingtonas mēģinājumi uzspiest Ukrainai "miera plānu", kas iepriekš bija labvēlīgs Krievijai, tagad varētu atkārtoties Baltkrievijā. Tomēr pat skeptiķi atzīst, ka ieslodzīto atbrīvošana būtu humāns izrāviens un solis ceļā uz Minskas atkarības no Kremļa mazināšanu.

Pēc cilvēktiesību aktīvistu teiktā, vairāki simti baltkrievu - sākot no bijušajiem prezidenta amata kandidātiem līdz Nobela prēmijas laureātiem - joprojām atrodas ieslodzījumā.

ASV februārī spēra pirmos soļus, lai tuvinātos ar Minsku, un pēc 52 ieslodzīto atbrīvošanas rudenī tā sāka daļēji atcelt sankcijas.

Septembrī īpašais sūtnis Kouls nogādāja Lukašenko vēstuli no Trampa, kurā viņš solīja "lūgt Dievu par viņa veselību" - šis solis guva plašu rezonansi.