Bijušā Kolumbijas prezidenta Alvaro Uribes brālim Santjago Uribem otrdien tika piespriests 28 gadu un četru mēnešu cietumsods par slepkavību un sazvērestību.
Kolumbijas iekšējā bruņotā konflikta laikā Santjago Uribe deviņdesmito gadu sākumā izveidoja labēju paramilitāru grupējumu, kas nogalināja kreiso partizānu grupējumu atbalstītājus, ziņoja telekanāls "Caracol", atsaucoties uz tiesu.
Santjago Uribe 2021. gadā tika attaisnots pirmajā tiesu instancē.
"Es jūtu dziļas sāpes par mana brāļa notiesāšanu. Lai Dievs ir ar mums," eksprezidents Uribe paziņoja sociālo mediju platformā "X".
Kolumbija gadu desmitiem bija cietusi bruņotā konfliktā starp valsts bruņotajiem spēkiem, kreiso partizānu grupējumiem un labējiem paramilitāriem formējumiem. Šis konflikts prasīja 220 000 cilvēku dzīvības, un vairāki miljoni atstāja savas mājas.
Eksprezidents Uribe, kurš bija apsūdzēts liecinieku ietekmēšanā un procesuālā krāpniecībā, oktobrī tika attaisnots otrajā instancē.
Pirmajā instancē viņam šovasar tika piespriests 12 gadu mājas arests, un Uribe kļuva par pirmo Kolumbijas eksprezidentu, kurš atzīts par vainīgu kādā noziegumā un saņēmis sodu par to.
Uribe bija atzīts par vainīgu, ka esot sazinājies ar ieslodzītiem bijušajiem labējiem kaujiniekiem, lai tie melotu viņa labā. Eksprezidents apgalvoja, ka tikai gribējis viņus pārliecināt teikt patiesību.
Uribe bija prezidents no 2002. līdz 2010. gadam un veica nemitīgu militāru kampaņu pret narkotiku karteļiem un kreiso partizānu grupējumu "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC). Viņš vēl arvien ir Kolumbijas populārākais politiķis, lai gan kritiķi viņu vaino sadarbībā ar bruņotiem labējiem paramilitāriem grupējumiem cīņā pret kreisajiem partizāniem.