Zinātnieki no Igaunijas ir atraduši izskaidrojumu Napoleona armijas bojāejai
Vēsture netiek rakstīta tikai biezās grāmatās - DNS analīzei ir arvien lielāka loma vēsturisku notikumu skaidrošanā, raksta “postimees.ee”.
Jauns starptautisks pētījums, kas veikts sadarbībā ar Tartu universitātes zinātniekiem un Francijas Pastēra institūtu, atklāj patiesos Napoleona katastrofālās atkāpšanās cēloņus 1812. gadā.
No karavīru zobiem iegūtā DNS atklāj, ka, līdzās badam un nosalšanai, armiju piemeklēja arī negaidītas un šausminošas infekcijas slimības.
Vēsturiskās hronikas Napoleona “Grande Armée” atkāpšanos no Maskavas raksturo kā vienu no lielākajām katastrofām militārajā vēsturē, kad mājās atgriezās tikai nedaudzi karavīri no gandrīz pusmiljonu lielās armijas. Līdz šim par galvenajiem cēloņiem tika uzskatīta bargā ziema, bads un spēku izsīkums, tomēr tagad zinātne apstiprina, ka patiesā aina bija daudz sarežģītāka.
Tartu universitātes un Pastēra institūta zinātnieki, kurus vadīja galvenais autors Remī Barbjēri, Tartu universitātes Genomikas institūta pētnieks, pētījumā, kas publicēts žurnālā “Current Biology”, raksta, ka viss sākās 2001.-2002. gadā Viļņā, kad būvniecības darbu laikā tika atklāts iespaidīga izmēra masu kaps.
Arheologi atklāja vairāk nekā 3000 cilvēku mirstīgās atliekas. Kapā atrastie priekšmeti, piemēram, pogas ar imperatora ērgli un pulka emblēmu, neatstāja nekādas šaubas - tie bija Napoleona armijas karavīri, kas gāja bojā 1812. gada decembrī.
Pēc Barbjēri teiktā, šis atklājums sniedza unikālu iespēju izpētīt karavīru veselību molekulārā līmenī. “Demogrāfiskais profils - pārsvarā jauni vīrieši - un vēsturiskais konteksts bija lieliski saderīgi,” skaidroja Barbjēri.
Mūsdienu tehnoloģijas ļauj nolasīt stāstus, kas paslēpti kaulos, kas ir bijuši aprakti simtiem gadu. Zinātnieki koncentrējās uz karavīru zobiem.
“Zobu pulpa ir viens no labākajiem avotiem patogēnu DNS meklēšanai,” sacīja Barbjēri. "Zobs darbojas kā DNS laika kapsula, to aizsargājot no vides ietekmes un sadalīšanās."
Izpētot 13 karavīru zobus, zinātnieki atrada divu bīstamu baktēriju DNS pēdas.
Salmonella enterica Paratyphi C izraisa paratīfu - slimību, kas ir līdzīga vēdertīfam un kam raksturīgs drudzis. Savukārt Borrelia recurrentis izraisa recidivējošu drudzi - slimību, ko izplata utis un kas izraisa atkārtotas augsta drudža lēkmes.
"Šie patogēni nāves brīdī atstāj savas DNS fragmentus asinsritē. Lai gan pašas baktērijas ātri sadalās, to DNS fragmenti tiek aizzīmogoti zobā un saglabājas gadsimtiem ilgi," skaidroja Barbjēri.
Napoleona Lielās armijas katastrofālā atkāpšanās no Krievijas bija pagrieziena punkts Napoleona karos un viens no lielākajiem zaudējumiem militārajā vēsturē. Tas bija vairāku faktoru kombinācijas rezultāts.
Loģistikas kļūdas
"Grande Armée" tolaik bija lielākā Eiropā - tajā bija vairāk nekā 600 000 kareivju, taču tās apgāde tik dziļi ienaidnieka teritorijā bija gandrīz neiespējama. Apgādes līnijas stiepās tūkstošiem kilometru garumā un bija pastāvīgi pakļautas uzbrukumiem.
Karavīriem trūka pārtikas, munīcijas un ekipējuma, bet zirgu barības trūkums bija īpaši postošs.
Iznīcinātā zeme
Tā vietā, lai iesaistītos izšķirošā kaujā ar Napoleonu, Krievijas armija ģenerāļa Mihaila Kutuzova vadībā atkāpās dziļāk Krievijā. Atkāpjoties viņi iznīcināja visu, ko Napoleona armija varēja izmantot: pārtikas krājumus, graudu laukus, ciematus.
Napoleons cerēja izdzīvot ar vietējiem krājumiem, taču tā vietā viņš atrada pamestu un neauglīgu zemi.
Barga ziema
Lai gan ziema nebija nepieredzēti barga, tā iestājās agri un pārsteidza armiju nesagatavotu. Temperatūra noslīdēja līdz -30 °C un zemāk. Karavīri, kas bija ģērbušies tikai vieglās vasaras uniformās, masveidā mira no hipotermijas. Upes aizsala, bet ne vienmēr pietiekami stingri, padarot to šķērsošanu bīstamu.
Pastāvīgs spēku izsīkums
Atkāpšanās ceļā krievu kareivji un vietējie partizāni nepārtraukti uzbruka izstieptajai un novājinātajai Francijas armijas kolonnai. Viņi mērķēja uz mazām grupām, apgādes pajūgiem un atpalikušajiem.
Šie pastāvīgie uzbrukumi neatstāja karavīriem atelpu, palielinot zaudējumus, saasinot paniku un pazeminot morāli.
Bads un slimības
Nepietiekams uzturs novājināja karavīru imūnsistēmu, padarot viņus neaizsargātus pret slimībām, kas kopā ar sliktu higiēnu, netīru ūdeni un šaurām telpām veicināja epidēmiju izplatīšanos.
Dizentērija un citas infekcijas slimības izplatījās masveidā, visticamāk, nogalinot tikpat daudz vai vairāk karavīru nekā kaujas un aukstums kopā.
Galu galā Napoleona armiju iznīcināja ne tikai ziema, bet arī loģistikas kļūdu, viltīgas krievu stratēģijas, nežēlīgā klimata un sekojošā bada, slimību un pilnīga morālā sabrukuma kombinācija.
"Lai identificētu infekcijas signālus, mēs izmantojām DNS sekvencēšanu, kas digitalizē visus DNS fragmentus paraugā - gan cilvēka, gan mikrobu, un pat vides DNS fragmentus," skaidroja Barbjēri.
Pēc sekvencēšanas pētījumā tika izmantots daudzpakāpju process, lai identificētu patogēnus.
"Tas ļāva mums ne tikai apstiprināt katra patogēna klātbūtni, bet arī noteikt, kā šie senie celmi ir saistīti ar savu sugu evolūcijas daudzveidību. Tādējādi šajos karavīros mēs atklājām Salmonella enterica Paratyphi C un Borrelia recurrentis DNS," skaidroja Barbjēri.
Lai gan pētījums tika balstīts tikai uz 13 karavīru mirstīgajām atliekām, rezultāti, pēc Barbjēri teiktā, norāda uz daudz plašāku problēmu.
"Mēs nevaram apgalvot, ka tikai šīs divas slimības iznīcināja visu armiju, taču fakts, ka tik nelielā izlasē atklājām divus pilnīgi negaidītus patogēnus, ir ievērojams," viņš uzsvēra.
Tas liecina, ka karavīru vidū, visticamāk, cirkulēja daudz lielāks infekciju klāsts, nekā tika uzskatīts iepriekš. Iepriekšējā, 2006. gada pētījumā no tā paša masu kapa tika identificēti vēl divi patogēni: tīfs un tranšeju drudzis, kas palielina kopējo identificēto infekcijas slimību skaitu.
"Mūsu pētījums liecina, ka veselības krīze bija ārkārtēja," secināja Barbjēri. "Karavīriem vienlaikus uzbruka vairāki patogēni, kamēr viņu ķermeņi jau bija novājināti bada, izsīkuma un šausmīgo higiēnas apstākļu dēļ."
Līdzīgs ģenētiķu darbs nākotnē varētu palīdzēt atšķetināt daudzas citas vēstures mistērijas. Pēc Barbjēri teiktā, līdzīgas metodes var izmantot daudzu citu vēsturisku notikumu izpētei, jo šī metode, kurā tiek izmantota senā DNS, lai rekonstruētu sen aizmirstus slimību uzliesmojumus, paver daudzas iespējas vēstures izpētē.
"Šis ir spēcīgs instruments, kas ļauj mums saprast, kā infekcijas slimības ir ietekmējušas cilvēces vēsturi," norādīja zinātnieks.
Šobrīd savā darbā Tartu universitātē Barbjēri izmanto tās pašas metodes, lai pētītu arī seno malāriju.
