Lavrova dienas un nedienas
Pēc zināmas pauzes Krievijas mediju telpā atkal ar jaunu sparu ir parādījies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Aizvadītās nedēļas sākumā parādījās plaši sižeti par laikraksta "Financial Times" publikāciju, kurā teikts, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa plānotā tikšanās Budapeštā esot atlikta pēc Lavrova un ASV valsts sekretāra Marko Rubio telefonsarunas, kurā krievu ministrs esot izrādījis absolūtu nepiekāpību amerikāņiem. "Lavrovs ir acīmredzami noguris un, šķiet, domā, ka viņam ir labākas lietas darāmas nekā tikties vai sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai ko arī prezidents Putins vēlētos," rakstīja "Financial Times".
Propagandisti ar Krievijas ārlietu ministrijas runaspersonu Mariju Zaharovu priekšgalā apgalvoja, ka "Financial Times" publikācija esot viltus ziņas un dezinformācija. Savukārt pats Lavrovs paziņoja, ka viņa iesniegtā neoficiālā dokumenta "mērķis bija atgādināt mūsu amerikāņu kolēģiem par to, kas tika apspriests Ankoridžā un kādas vienošanās, vismaz kā mēs uzskatījām un amerikāņi to nenoliedza, tika panāktas Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu prezidentu tikšanās laikā. Šajā neoficiālajā dokumentā nebija nekā cita, kā vien tas, kas tika apspriests Ankoridžā, un tas neizraisīja nekādu noraidījumu no amerikāņu sarunu biedru puses. Prezidentu telefonsaruna notika pēc tam, kad šis materiāls tika iesniegts Valsts departamentam un Nacionālās drošības padomei. Un šīs sarunas laikā prezidents Tramps neteica ne vārda par to, ka "jūs mums iedevāt kādu provokatīvu, graujošu dokumentu"".
Savukārt par ASV administrācijas teikto, ka Putins uzskata Zelenski par nacistu, Lavrovs paziņoja skaidri: "Jā, protams. Kur ir pierādījumi par pretējo? Ja Zelenskis regulāri pozē televīzijā, pasniedzot apbalvojumus "Azov" kaujiniekiem un citiem nacistu bataljoniem, kā gan citādi mums vajadzētu izturēties pret šo cilvēku?"
Punktu visam pielika Putina runasvīra Dmitrija Peskova paziņojums, ka "Maskava grib mierīgu konflikta noregulējumu, bet to negrib Kijiva, tādēļ mēs turpinām "speciālo militāro operāciju"".
Savukārt nedēļas nogalē visi propagandisti šausminājās par itāļu laikraksta "Corriere della Sera" atteikšanos publicēt interviju ar Lavrovu, paziņojot, ka tā esot "cenzūra" un "angažētais" laikraksts nevēloties, lai lasītāji varētu iepazīties ar Krievijas viedokli.
Pats laikraksts skaidro, ka intervija esot notikusi rakstveidā (pēc Maskavas pieprasījuma), Lavrovs uz iesūtītajiem jautājumiem esot atsūtījis garas rakstveida atbildes, kas saturējušas propagandu un dažādus nepārbaudītus faktus. Turklāt laikraksta žurnālistiem nav bijis iespēju uzdot kādus papildu jautājumus par iesūtītajām atbildēm, precizēt kādus faktus vai apgalvojumus. Faktiski Kremlis šo interviju uztvēris kā iespēju izplatīt savus propagandas vēstījumus, liedzot iespēju žurnālistiem par to diskutēt vai izteikt kādus pretapgalvojumus.
"Corriere della Sera", pamatojot savu lēmumu, uzsvēra, ka šo interviju ar Lavrovu nevar uzskatīt par brīvi un atklāti notikušu, tā ietver pārāk daudz pretrunīgu apgalvojumu un faktu, kurus nepieciešams pārbaudīt. Laikraksta redakcija norādīja, ka ir atvērta intervijai ar Lavrovu, ja vien žurnālistiem būs iespēja atklāti uzdot jautājumus. Šoreiz tādas iespējas nebija, jo Krievijas Ārlietu ministrija gribēja, lai laikraksts samierinās ar iesūtītām rakstveida atbildēm, bez jebkādas precizējumu vai konfrontēšanas iespējas.
Interesanti, ka Kremļa kontrolētajos TV kanālos netika stāstīts un apspēlēts Lavrova medijiem teiktais, ka Baltijas valstis vēlas izprovocēt karu starp NATO un Krieviju, ka tās ir Rietumu "marionetes" un tajās valda "nacisms" un "rusofobija".
