Orbāns: ES palīdzība Ukrainai ir kā šņabis alkoholiķim

Eiropai trūkst naudas: Maskavas propaganda paņirgājas par ES centieniem atrast finansējumu Ukrainas atbalstam

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sociālajā tīklā “X” asi kritizēja EK prezidentes Urzulas fon der Leienas aicinājumu palielināt finansiālo atbalstu Ukrainai, apgalvojot, ka ES ignorē problēmas apmērus un turpina nekontrolēti "barot sistēmu". Orbāns Eiropas Komisijas priekšlikumu piešķirt vēl vairāk naudas Ukrainai nosaucis par absurdu, jo līdzekļus "izsūc kara mafija". Viņš raksta, ka mēģinājums atrisināt situāciju ar papildu finansējumu atgādina "palīdzību alkoholiķim, nosūtot viņam vēl vienu degvīna kasti (..) Budapešta vēl nav zaudējusi veselo saprātu", uzsvēra Orbāns.

Krievijas propagandas naratīvus vieno prokremliskā politologa Alekseja Naumova komentārs par to, ka nu jau par "Mindičgeitu" (Timurs Mindičs - prezidenta Volodimira Zelenska draugs un bijušais biznesa partneris) nodēvētais korupcijas skandāls Ukrainā neietekmēs ES atbalstu Zelenskim: “Eiropas Savienības atbalstu virza un nosaka nevis mīlestība pret Ukrainu, bet gan paša bloka politiskās intereses. ES uzskata, ka konflikta turpināšana ir bloka interesēs, un tāpēc Ukraina (jo tā ir gatava iet un karot frontē) ir jāatbalsta. Un Zelenskis tiks attēlots nevis kā korumpētu ierēdņu sabiedrotais, bet gan kā ES sabiedrotais cīņā pret korupciju. Atbalstu nodrošina Emanuels Makrons, Urzula fon der Leiena un citi ES līderi. Tāpēc gan finanšu palīdzība, gan militārais atbalsts turpināsies. Tas nemainīs globālo situāciju, tāpēc vēl pāragri runāt par nāvējošu triecienu Zelenskim.”

“Bloomberg” 17. novembrī ziņoja, ka Eiropas Savienība izskata iespēju piešķirt Ukrainai finansējumu 90 miljardu eiro (104 miljardu ASV dolāru) dotāciju vai aizdevumu, kas nodrošināts ar ES parādu, ja bloka dalībvalstis neapstiprinās “reparāciju aizdevuma” plānu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai. Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas vēstulē ES vadītājiem, ar ko iepazinās “Bloomberg”, bloka izpildinstitūcija piedāvā trīs Ukrainas finanšu stabilizācijas scenārijus: ES valstīm līdz 2026. - 2027. gadam jāpiešķir Ukrainai vismaz 90 miljardi eiro dotācijās; jāuzņemas kopīgs ES parāds aizdevuma finansēšanai; vai jāizmanto iesaldētie Krievijas Centrālās bankas aktīvi aizdevuma nodrošināšanai. Vēstule tika nosūtīta saistībā ar Beļģijas pretestību ES Krievijas aktīvu iesaldēšanas plānam.

Tāpat Ukrainas un Francijas prezidenti Volodimirs Zelenskis un Emanuels Makrons 17. novembrī parakstīja vienošanos par bruņojuma piegādēm Kijivai. Ukraina no Francijas iegādāsies 100 “Rafale” iznīcinātājus, munīciju un militāro aprīkojumu. Ukraina vēlas iegādāties arī pretgaisa aizsardzības līdzekļus un bezpilota lidaparātus. “Solījums pārdot Kijivai “Rafale” iznīcinātājus ir drosmīgs paziņojums ar neskaidru finansējumu”, Makrona centienus komentē “Le Monde”. Tāpat kā visi nodomu memorandi, ko parakstīja Makrons un Zelenskis, tas ir tikai sarunu formāls apstiprinājums. Joprojām nav skaidrs, kā bruņojums tiks finansēts, ražots un ekspluatēts. Izdevums uzsver, ka bruņojuma nozarē vairums memorandu nekad nesasniedz cerētos rezultātus vai dažos gadījumos mērķi tiek panākti ilgtermiņā. Francija un Ukraina pašlaik piedzīvo akūtu līdzekļu trūkumu. Pat ja Francija, tāpat kā citas Eiropas valstis, apsvērtu iespēju iegādāties Ukrainai franču ieročus, tai nav nepieciešamo līdzekļu.