Izsolē pārdota unikāla Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dimanta piespraude

Vaterlo kaujā pazaudētā Napoleona dārglieta pārdota par 4,4 miljoniem

Unikāla dimanta piespraude, kas piederēja Francijas imperatoram Napoleonam I (1769-1821), ko viņš atstāja savā karietē, atkāpjoties Vaterlo kaujā, tika pārdota Ženēvas “Sotheby's” izsolē par 3,5 miljoniem Šveices franku (4,4 miljoniem ASV dolāru). To nosolīja kāds anonīms pircējs, ziņo vācu laikraksts “Blick”.

Vērtslieta bija domāta īpašiem gadījumiem, piemēram, lai pēc uzvaras kaujā rotātu Napoleona slaveno divkorna cepuri. “Sotheby's” izsoļu nama tīmekļa vietnē un paziņojumā presei teikts, ka priekšmeta pārdošanas cena 17 reizes pārsniedza tā sākumcenu. “Sotheby's” eksperti piespraudi novērtēja ar 120 000 -200 000 Šveices frankiem (150 000 - 200 000 ASV dolāru). Dārgakmeņu eksperts Tobiass Korminds, veikala “77 Diamonds” rīkotājdirektors, augsto pārdošanas cenu saista ar nesen notikušo Luvras muzeja laupīšanu, norāda “CBS News”.

Rotaslietas bija starp imperatora personīgajām mantām, ko viņš ņēma līdzi kaujas laukā. Starp tām bija medaļas, ieroči, sudraba trauki, cepure un kaste ar desmitiem atsevišķu dimantu un rotaslietu. Kad Napoleona armija cieta sakāvi kaujā ar apvienotajiem britu un prūšu spēkiem, imperators no kaujas lauka bija spiests bēgt. Vairākas jūdzes no Vaterlo vairākas viņa karietes iestrēga dubļos, un vienā no tām bija vērtslietas.

Broša izgatavota 19. gadsimta sākumā, to rotā ovāls dimants, kas sver 13,04 karātus, un to ierāmē gandrīz 100 dažādu formu un izmēru dimanti. Domājams, ka rota izgatavota 1810. gadā kādā Parīzes juveliersalonā. Pēc tam dārgakmens tika dāvāts Prūsijas karalim Frīdriham Vilhelmam III un gadsimtiem ilgi palika Hohencolernu dzimtas īpašumā. Pēdējos dažus gadus dārgums glabājās privātkolekcijā. Izsoļu nams neatklāja unikālās vērtslietas pārdevēju un pircēju, atsaucoties tikai uz "privātu kolekcionāru".