Ardievu, penij! Izkalts pēdējais penijs Amerikas vēsturē
Izkalts pēdējais Amerikas penijs jeb viena centa monēta, noslēdzot tā 238 gadus ilgo vēsturi, raksta “CNN”.
Pēdējais penijs tika izkalts trešdienas, 12. novembra, pēcpusdienā ASV kaltuvē Filadelfijā, ko pārraudzīja ASV kasieris Brendons Bīčs.
ASV prezidents Donalds Tramps februārī sociālajos medijos paziņoja, ka ir devis norādījumu kaltuvei pārtraukt kādreiz populārās monētas izgatavošanu, atsaucoties uz ražošanas izmaksām.
Viena penija kalšana maksā gandrīz četrus centus, kas ir vairāk nekā pati monētas vērtība. Kādreiz tā bija pietiekami vērtīga, lai nopirktu "penija konfektes", vai lai “pabarotu” maksas stāvvietu skaitītājus, bet mūsdienās penijs tiek uzskatīts par bezvērtīgu un to praktiski neizmanto norēķinos.
Bīčs trešdien paziņoja, ka pēdējās izkaltās monētas tiks izsolītas un ka pēdējie peniji, kas palaisti apgrozībā no ASV kaltuves, tika izkalti jau jūnijā.
Penijs nodzīvoja ilgāk par savu brāli, puspeniju, par 168 gadiem.
Neskatoties uz tā ražošanas pārtraukšanu, penijs paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis, tomēr tā izņemšana no apgrozības rada vairāk problēmu nekā gaidīts - īpaši mazumtirgotājiem.
Daži tirgotāji plāno noapaļot cenas līdz tuvākajai piecu centu monētai, un bieži vien tas nozīmēs cenas paaugstināšanu.
Turklāt jebkurus ietaupījumus, pārtraucot viena centa jeb penija monētas kalšanu, varētu nākties kompensēt, izkaļot vairāk piecu centu monētu.
Valdības pakāpeniskā atteikšanās no penija ir bijusi “nedaudz haotiska”, sacīja Marks Vellers, uzņēmuma “Americans for Common Cents” izpilddirektors.
Penija atbalstītāju grupu galvenokārt finansē uzņēmums “Artazn”, kas nodrošina sagataves peniju izgatavošanai.
Vellers sacīja, ka citām valstīm, kas izņēmušas no aprites mazas nominālvērtības monētas, piemēram, Kanādai, Austrālijai un Šveicei, bija norādījumi par turpmāko rīcību. Amerikas Savienotajās Valstīs tādu nav.
Ģimenes īpašumā esoša pārtikas veikalu ķēde “Kwik Trip”, kas darbojas ASV, nolēma noapaļot skaidras naudas pirkumus uz leju.
“Mēs nekādā gadījumā nevēlamies iekasēt no klientiem papildu 2 centus, jo mēs vienkārši neuzskatām, ka tas ir godīgi,” sacīja uzņēmuma pārstāvis Džons Makhjū. “Es domāju, ka tā nav viņu vaina, ka trūkst šo monētu.”
Taču, ņemot vērā 20 miljonus klientu gadā, no kuriem 17% norēķinās skaidrā naudā, šī politika “Kwik Trip” galu galā izmaksās pāris miljonus dolāru gadā.
Ne tikai uzņēmumi saskaras ar pieaugošām izmaksām - noapaļošana līdz tuvākajai piecu centu monētai patērētājiem izmaksās aptuveni 6 miljonus dolāru gadā, liecina Ričmondas Federālās rezervju bankas jūlija pētījums. Tas ir aptuveni pieci centi no katra 133 miljonu amerikāņu mājsaimniecību.
Penijs bija viena no pirmajām ASV valsts monētām, kas pirmo reizi tika izkalta 1787. gadā, sešus gadus pirms pašas kaltuves izveides.
Tā pašreizējā forma tika iegūta 1909. gadā, Abrahama Linkolna dzimšanas simtajā gadadienā, kad tā kļuva par pirmo amerikāņu monētu, uz kuras attēlots prezidents.
Taču kopš tā laika gan monētas izmantošana, gan popularitāte ir samazinājusies - ASV šobrīd apgrozībā ir aptuveni 300 miljardi peniju. Tas ir nedaudz mazāk par 9 dolāriem uz katru amerikāni, taču lielākā daļa šo monētu praktiski netiek izmantotas.
