Interneta bloķēšana Krievijā šķeļ sabiedrību un kaitē Kremļa varai
Aptauja: aizliegumi tīmeklī veicina uzticēšanās krīzi Krievijas varai
Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centrs (VCIOM) iepazīstinājis ar Krievijas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem par viņu attieksmi pret ārvalstu digitālo platformu bloķēšanu. Aptaujā noskaidrots, ka 68% mileniāļu jeb tūkstošgades paaudzes pārstāvju (dzimuši no 1992. līdz 2000. gadam) un 58% tā saukto zūmeru (dzimuši 2001. gadā un vēlāk) neatbalsta un “uzskata par kaitīgu” ziņapmaiņas lietotņu, sociālo tīklu un platformu bloķēšanu. Katrs desmitais aptaujātais Krievijas iedzīvotājs bez aplinkiem norādīja, ka viņam nepatīk “YouTube” vietnes bloķēšana, ko Krievijas varasiestādes realizēja Putina administrācijas pirmā vietnieka Sergeja Kirijenko ģimenes biznesa interesēs. 35% respondentu atzina, ka izmanto VPN un citus rīkus, lai bloķēšanu apietu. Tikai 24% aptaujāto, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki, uzskatīja interneta bloķēšanu par pamatotu. Varas iestādes uz viņiem paļaujas, lai īstenotu pret digitālo vidi vērsto politiku. Vairumam respondentu bloķēšanas negatīvās sekas saistītas ar grūtībām atrast informāciju, nepieciešamību izmantot “VPN”, sazināties ar tuviniekiem, jo nav iespējams veikt zvanus “Telegram” un “WhatsApp”, kā arī pildīt darba pienākumus.
Sabiedrība sašķelta, briest paaudžu konflikts
Pašlaik dažas interneta platformas Krievijā ir bloķētas pilnībā, bet citas darbojas ar ierobežotu piekļuvi. Katrs ceturtais Krievijas iedzīvotājs šādus pasākumus nepārprotami atbalsta, trešdaļa ir vienaldzīga, bet četri no desmit respondentiem pret tiem iebilst. Sabiedrība ir sašķelta, - to nosaka vecums un digitālie paradumi - izveidojusies plaisa starp tiem, kuri uzauguši pasaulē ar atvērtu un pastāvīgu piekļuvi internetam, un tiem, kuri var viegli bez tā iztikt. Jaunākā paaudze ārvalstu sociālo mediju ierobežojumus nepārprotami uztver kā iejaukšanos viņiem pierastajā digitālajā telpā. Vairākums šīs vecuma grupas respondentu iebilst pret ierobežojumiem, jo viņiem internets jau sen ir neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa. Savukārt vecākās paaudzes visbiežāk atbalsta Kremļa noteiktos aizliegumus, acīmredzot uzskatot tos par svarīgiem “drošībai, aizsardzībai un kārtībai”. Digitālās telpas regulējums kļuvis par jauno mūsdienu paaudžu konfliktu. Sabiedrības polarizācija, kuras pamatā ir mediju lietošanas paradumi tīmekļa platformu bloķēšanas apstākļos, turpmāk saasinās informācijas "burbuļu" problēmu. Jauniešu un vecāko paaudžu pasaules uzskati arvien vairāk atšķirsies, kas ne tikai kavēs savstarpēju sapratni, bet vēl vairāk padziļinās vērtību atšķirības.
Kremlis ierobežojumus neatcels
Lēmums bloķēt zvanus ārvalstu ziņapmaiņas lietotnēs tika pieņemts Krievijas Drošības padomes sanāksmē augustā un tā izpilde deleģēta Putina administrācijai un cenzūras iestādei “Roskomnadzor” (Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests), kas oficiāli atzinis zvanu bloķēšanu, raksta Telegram kanāls “Незыгарь”.
“Telegram” un “WhatsApp” neievēro Krievijas likumus”, paziņoja Digitālās attīstības, komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu ministrija. “Zvanu pakalpojumi lietotnēs tiks atjaunota, ja tie atbildīs Krievijas likumiem”, bija teikts paziņojumā. Šis formulējums iepriekš tika izmantots, mēģinot bloķēt “Telegram”. Pēc zvanu aizliegumiem sekoja lavīnveida pretreakcija, jo pakalpojumus izmantoja aptuveni simts miljonu iedzīvotāju. Pat Kremlim lojālie komentētāji pauda neapmierinātību, ka zvani ģimenei un draugiem pēkšņi kļuvuši neiespējami. Pagaidām ziņojumus var sūtīt un kanāliem piekļūt, izmantojot “WhatsApp” un “Telegram”. Tomēr ierobežojumi ies plašumā un spiediens uz VPN pakalpojumu lietotājiem pastiprināsies, apgalvo “Незыгарь” avoti.
Mobilo sakaru operatori ir sākuši uz 24 stundām bloķēt piekļuvi internetam Krievijas iedzīvotājiem, kuri valstī atgriežas pēc ārzemju braucieniem. Mobilo sakaru operatori “Bilain” un “Megafon” nosūtīja īsziņas, brīdinot par interneta ierobežojumiem uz 24 stundām klientiem, kuri atgriežas Krievijā no ārzemēm, ziņo izdevums “Вёрстка”. Mobilais internets un īsziņas nebūs pieejamas "drošības prasību" dēļ. Pakalpojumus var atjaunot tikai pēc atkārtotas verifikācijas.
Lai gan valstij nav tehnisku iespēju pilnībā kontrolēt internetu un bloķēt “VPN”, varas iestādes centīsies pēc iespējas apgrūtināt lietotāju piekļuvi pakalpojumiem. Avoti prognozē, ka gada laikā Krievijā var tikt ieviests “VPN” aizliegums.
Telegram kanāls “Временное правительство 2.0”: “Jo vairāk šādu nepopulāru lēmumu Krievijas vara pieņems, jo sliktāki būs tās reitingi un sabiedrības uzticēšanās. Protams, Krievijā tie praktiski neiespaido “vēlēšanu” rezultātus, taču tas padarīs par iespējamiem visdažādākos režīma maiņas scenārijus”.
Krieviju gatavo interneta atslēgšanai
Nākamgad Krievijā ir iespējama gandrīz pilnīga interneta atslēgšana. Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Čepa šo informāciju oficiāli apstiprināja. “Gazeta.ru”: Deputāts paziņoja, ka Krievija varētu tikt atslēgta no interneta, ja notiks iejaukšanās 2026. gada parlamenta vēlēšanās: "Ziniet, ir bijuši mēģinājumi ietekmēt vēlēšanas, izmantojot internetu. Bija uzbrukumi Valsts domei un Centrālajai vēlēšanu komisijai, un, paldies Dievam, mums izdevās tos novērst. Esmu pārliecināts, ka uzbrukumu skaits 2026. gadā tikai pieaugs. Internetam šeit būs liela nozīme (..) Lai cik skumji tas būtu un lai cik grūti tas nebūtu, viņi (“Roskomnadzor”) droši vien būs spiesti to apturēt," sacīja politiķis.
Telegram kanāls “Кремлевская табакерка”: Internets tiks "lielākoties slēgts". Piekļuve saglabāsies “Max Messenger” un vairākām “baltā saraksta” tīmekļa vietnēm. Saraksts tiek apkopots, un galu galā tajā būs iekļauta piekļuve ne vairāk kā 10-12 vietnēm, ziņojumapmaiņas programmām un sociālajiem tīkliem. Pirmā bloķēšana sagaidāma 2026. gada pavasarī vai vasaras sākumā.
"Mēs... nevaram gaidīt Valsts domes vēlēšanas. Mums ir jāpārbauda interneta drošība jau iepriekš un jāredz, kā tā darbojas. Tāpēc būs testa bloķēšanas. Ja kāda no tām būs veiksmīga, tad mēs visu atstāsim, kā ir. Ir pāragri izteikt jebkādas prognozes,
apgalvo kanāla avots Kremlī.
Telegram kanāls “Харисов о политике”: divi notikumi gandrīz vienlaicīgi: deputāts Čepa runāja par iespējamu interneta bloķēšanu saistībā ar “iejaukšanos vēlēšanās”, un valdība pieņēma lēmumu, kas to legalizē. Tā nav nejaušība. Valdības lēmums par centralizētu tīmekļa pārvaldību atzīst un formalizē praksi, kas jau pastāv vairākās valstīs. Centralizēta interneta pārvaldība, izmantojot filtrēšanu pakalpojuma sniedzēja līmenī, ir pārbaudīts instruments, kas Ķīnā tiek testēts kopš 2000. gadu sākuma. Pekina ir izveidojusi daudzpakāpju sistēmu: interneta pakalpojumu sniedzēju licencēšana, obligāta datu plūsmas filtrēšana un iespēja pilnībā slēgt tīkla segmentus. Irāna ieviesusi vēl drastiskākus pasākumus - visas datu plūsmas pārvaldībai tās novirzot caur IoT vārtejām. Krievijas Valsts domē tas ir standarta scenārijs: deputāts Čepa nāk klajā ar paziņojumu, pēc tam cits deputāts (Bojarskis) kā attiecīgās komitejas vadītājs jebkādus tamlīdzīgus plānus noliedz. Trešais deputāts Tkačovs uzreiz “piekabina ideju” par "digitālo vairogu", kas, viņaprāt, nenotiks. Taču fakts, ka valdība tik rūpīgi gatavo interneta bloķēšanas tiesisko regulējumu, vedina domāt, ka šis scenārijs tiek nopietni apsvērts. Tas ir pašsaprotami. Realitāte, kas jau ir iestājusies, lai gan sabiedrība tai nav gatava. Pat patriotiski noskaņotie mediji ir šokā. Jo būtu zināma loģika, ja Krievijas IT sektors un e-pakalpojumi būtu gatavi pilnīgai izolācijai, tāpat kā Ķīnā. Tur divdesmit gadu laikā viņi izveidoja savu ekosistēmu, alternatīvos maksājumus, ziņojumapmaiņas lietotnes un mākoņpakalpojumus. Bet šeit kontrole tiek pastiprināta, jo nav pienācīgi sagatavotas infrastruktūras. “Roskomnadzor” ir piešķirtas pilnvaras kontrolēt tīmekli. Lēmums stājas spēkā 2026. gada 1. martā. Tas ir 2019. gada suverēnā “RuNet” projekta turpinājums.”
