Grieķus piespiedīs taupīt

Plašās protesta akcijas, kas brīžiem pārauga atklātā vardarbībā, nav traucējušas Grieķijas parlamentam atbalstīt valdības ierosinātos taupības pasākumus, kas ļaus valstij vismaz tuvākajā laikā izvairīties no defolta un sniegs zināmu atelpu citām eiro zonas valstīm.

Lai gan formāli 48 stundu ģenerālstreiks Grieķijā beidzās vakar vakarā, pastāv bažas, ka šodien protesta akcijas turpināsies, jo parlaments balsos par konkrētām tēriņu samazināšanas un ienākumu palielināšanas pozīcijām.

Nekārtības, kas pie parlamenta ēkas sākās jau otrdienas priekšpusdienā, turpinājās ar vakar rīta pusē. Uz demonstrantu sviesto akmeņu krusu līdz zobiem bruņojušies policisti atbildēja ar asaru gāzes granātām. AFP korespondenti gan ziņo, ka lielākā daļa demonstrāciju dalībnieku nav izrādījuši lielu vēlmi iebrukt parlamenta ēkā, tomēr bijuši atsevišķi indivīdi, kuri gribējuši mēroties spēkiem ar policistiem.

Vai nu ārpus parlamenta notiekošo demonstrāciju, vai arī citu iemeslu dēļ, bet balsojums tika aizkavēts vairāk nekā par divām stundām – kaut gan deputāti par taupības projektu bija diskutējuši jau kopš pirmdienas. Balsojumā no 300 parlamentāriešiem valdības piedāvāto lēmumu, kas paredz piecu gadu laikā ietaupīt

28 miljardus eiro, atbalstīja 155 deputāti, bet 138 balsoja pret to. Tā kā arī pirms balsojuma valdošajiem sociālistiem bija teorētisks piecu balsu pārsvars, jāsecina, ka arī tie sociālistu deputāti, kuri iepriekš bija solījušies neatbalstīt taupības plānu, to tomēr darījuši.

Tiesa, viņiem būs iespējams reabilitēties šodien, kad notiks balsojums par konkrētiem veidiem, kā plānots ietaupīt līdzekļus. Valdības plāns paredz piecu gadu laikā budžeta ienākumus palielināt par 14,09 miljardiem eiro, bet izdevumus samazināt par 14,32 miljardiem eiro. Tas nozīmē nenovēršamu nodokļu paaugstināšanu un sociālo izmaksu samazināšanu.

Jau pāris minūtes pēc tam, kad kļuva zināms, ka Grieķijas parlaments ir atbalstījis taupības pasākumus, Eiropas mediji, pirmām kārtām Vācijas avīžu interneta mājaslapas publicēja triumfējošus virsrakstus: «Eiro ir glābts.» Tomēr daudzi speciālisti norādījuši, ka iepriekšējie Grieķijas taupības pasākumi ne tuvu nav devuši cerēto fiskālo efektu, tāpēc gaidīt, ka šī valsts spēs ātri atrisināt savas finansiālās problēmas un tiks galā ar parāda slogu, kas jau pārsniedz 350 miljardus eiro, ir naivi.