Nīderlandes musulmaņu un ebreju kopienu neapmierinātību izraisījis parlamenta apakšpalātas pieņemtais likums, kas aizliedz lopu kaušanu bez to iepriekšējas apdullināšanas – ja šo likumu apstiprinās arī Senāts, ticīgajiem jūdaistiem un musulmaņiem nebūs iespējams sagatavot gaļu pēc reliģiskajiem priekšrakstiem.
Likumā gan sacīts, ka lopu kaušana saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām ir pieļaujama, ja tiek pierādīts, ka dzīvniekiem šādā veidā netiek nodarītas ciešanas, taču musulmaņu un ebreju pārstāvji ir neizpratnē, kā lai to pierāda.
«Tas taču nav iespējams. Mēs taču nevaram dzīvniekam jau pēc nokaušanas pajautāt, kā tas juties kaušanas brīdī,» saunā ar Reuters ironiski sacījis Nīderlandes galvenais rabīns Binjomins Jakobss. Viņš atgādinājis, ka ekspertu vidū nav vienprātības, vai metode, saskaņā ar kuru lopiem, vēl pie samaņas esot, ar asu nazi tiek pārgriezta rīkle un notecinātas asinis, ir mazāk humāna nekā dzīvnieku nokaušana, iepriekš tos apdullinot. AP norāda, ka, piemēram, Nīderlandes karaliskā veterināru asociācija uzskata, ka aitām un vēl jo vairāk liellopiem kaušana, izmantojot jūdaistu un musulmaņu piekoptās metodes, rada lielākas ciešanas. Par to nav pārliecināta pazīstamā amerikāņu eksperte, Kolorādo štata universitātes veterināre Temple Grendina, kura uzsver, ka pēc reliģiskajiem priekšrakstiem veiktā nokaušana dzīvniekiem liekas ciešanas nerada.
Reuters atgādina, ka ES direktīvas atļauj kaut lopus pēc reliģiskiem priekšrakstiem – Eiropas cilvēktiesību tiesa pieņēmusi lēmumu, saskaņā ar kuru šāds kaušanas veids ir viena no jūdaistu un musulmaņu reliģiskās brīvības izpausmēm. Tiesa, vairākās Skandināvijas valstīs, Luksemburgā un Šveicē šāds dzīvnieku kaušanas veids ir aizliegts, bet Šveices labējie politiķi nesen pat ierosinājuši aizliegt košera un halala gaļas importu.
«Ja jūs dzīvnieku pirms nāves apdullināt, viņš šo nāvi nejutīs. Ja ir kādas jaunas tehnoloģijas, lai samazinātu dzīvnieku ciešanas, tās ir jāizmanto. Pirms 3000 gadiem, kad radās šī tradīcija, tādu nebija, taču tagad būtu jāiet kopsolī ar laiku,» uzsvērusi likuma iniciatore, Nīderlandes Dzīvnieku tiesību partijas deputāte Marianna Tīme. Pēc viņas domām, cilvēku tiesības uz reliģisko brīvību beidzas tur, kur sākas citu cilvēku vai dzīvnieku ciešanas. Reuters norāda, ka likumprojekta atbalstītāji parlamenta apakšpalātā ieguvuši pārliecinošu vairākumu – par to balsojuši 116, bet pret tikai 30 deputātu. Projektu atbalstījuši gan kreisie spēki, kas dzīvnieku kaušanu, pārgriežot rīkli, uzskata par necilvēcīgu, gan labējie spēki, kas atkārtoti uzsvēruši, ka Nīderlandē tā ir imigrantu ievazāta tradīcija. Jāpiebilst, ka, pēc socioloģisko aptauju datiem, arī lielākā daļa valsts iedzīvotāju atbalsta šāda aizlieguma noteikšanu.
«Pēc šāda likuma nebija nekādas nepieciešamības. Tas ir politisks lēmums. Kurš gan var noteikt, kāds lopiņa nokaušanas veids ir labs, bet kāds ir slikts,» intervijā Reuters uzsvēris Amsterdamas El Tawheed mošejas imāms Mahmuts. Viņš piebildis, ka, pieņemot likumu, gandrīz miljons Nīderlandes musulmaņu būs nostādīti izvēles priekšā – vai nu vispār atteikties no gaļas, vai izvēlēties importa produkciju, vai arī pamest valsti. «Liekas, ka ir spēki, kuri grib, lai mēs izvēlētos trešo variantu,» viņš sacījis. Savukārt rabīns B. Jakobss vilcis nepatīkamas vēsturiskās paralēles, atgādinot, ka pēc tam, kad Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas armija okupēja Nīderlandi, pirmo tā pieņēma tieši likumu, kas aizliedza kaut dzīvniekus saskaņā ar jūdaisma tradīcijām. «Nīderlandes ebreju kopiena ir maza, tajā ir tikai ap 50 000 cilvēku, tās patērētās košera gaļas daudzums arī nav liels, tomēr šis mums ir ļoti svarīgs jautājums,» uzsvērts rabīnu komitejas pieņemtajā paziņojumā.
Ņemot vērā lielo rezonansi (likumu negatīvi vērtējušas arī starptautiskās ebreju un musulmaņu organizācijas), Nīderlandes valdības pārstāvis Henks Blekers sacījis, ka valdība varētu iniciēt likuma papildinājumus, kas apmierinātu arī ebreju un musulmaņu kopienas. Balsojums Senātā notiks tikai rudenī, kad deputāti atgriezīsies no vasaras brīvdienām.