Krāpnieki apsēduši “WhatsApp”; uzticēšanās var izmaksāt 830 000 eiro
Mākslīgais intelekts (MI), ko aktīvi izmanto krāpnieki, fundamentāli maina veidu, kā cilvēki uztver realitāti tiešsaistē. “Lietuvos Rytas” raksta, ka, pēc “Telia” kiberdrošības nodaļas vadītāja Darjusa Povilaiša teiktā, ja iepriekš krāpniekus atklāja slikta gramatika, tad tagad MI ļauj viņiem viltot balsis, attēlus un uzvesties kā jebkuram citam cilvēkam, tāpēc paļaušanās tikai uz acīm un ausīm kļūst ārkārtīgi nedroša. Šo pieaugošo apjukumu apstiprina skaitļi – gandrīz trīs no četriem cilvēkiem vairs nezina, kam uzticēties digitālajā telpā.
Saskaņā ar Somijas kiberdrošības uzņēmuma “F-Secure” 2025. gada kiberdraudu ceļvedi, pat 73 procenti cilvēku vairs nezina, kam uzticēties tiešsaistē. Tas liecina, ka patērētājiem kļūst arvien grūtāk atšķirt ticamu informāciju no strauji attīstošajām krāpšanas metodēm, īpaši, ja tās izmanto mākslīgais intelekts. Daži no spilgtākajiem piemēriem ir personalizēti pikšķerēšanas e-pasti, “WhatsApp” un “Telegram” ziņojumi, kā arī video ar viltotiem slavenu cilvēku attēliem.
Uzticēšanās var maksāt 830 tūkstošus eiro
Šogad lietotājus šausmināja stāsts par krāpnieku, kurš vairāk nekā gadu pārliecināja upuri, ka viņai ir romantiskas attiecības ar pašu Bredu Pitu. Mākslīgais intelekts ļāva ne tikai automatizēt sarunu, bet arī radīt pārliecinošus balss un video viltojumus. Visbeidzot zagļi pieprasīja naudu par it kā "slimnīcas izdevumiem" un izkrāpa no upura 830 tūkstošus eiro. "Ģeneratīvais mākslīgais intelekts ļauj uzturēt ilgstošu, emocionāli saistošu sarunu - šajā gadījumā tā ilga vairāk nekā gadu. Šeit vairs nav runa par sīku maldināšanu, bet gan par dziļu psiholoģisku manipulāciju. Milzīgā summa parāda, cik lielu ietekmi šāda metode var radīt, ja cilvēks patiesi tic, ka palīdz patiesi pasaules līmeņa slavenībai. Ja agrāk krāpniekus nodeva slikta gramatika, tagad viņi var izskatīties, runāt un uzvesties kā jebkurš cits cilvēks. Tāpēc mūsdienās paļauties tikai uz savām acīm un ausīm kļūst nedroši," brīdina uzņēmuma kiberdrošības vadītājs.
“Meta” 2025. gada pirmajā pusē noņēma 6,8 miljonus “WhatsApp” kontu, kas bija saistīti ar krāpnieciskām darbībām. Šis pasākums bija īpaši vērsts pret noziedzīgiem tīkliem, kas izmanto mākslīgo intelektu krāpšanai. "Kamēr tehnoloģiju uzņēmumi izmanto mākslīgo intelektu krāpšanas atklāšanai, noziedzīgie tīkli izmanto to pašu tehnoloģiju, lai izveidotu pārliecinošu saziņu un automātiski meklētu upurus," skaidro D. Povilaitis. Kiberdrošības eksperts izceļ arī vēl vienu nesen populāru krāpšanas metodi, kad krāpnieki lūdz cilvēkiem kopīgot savu “WhatsApp” ekrānu (WhatsApp Screen Mirroring Fraud). Šādos gadījumos krāpnieki var izmantot automatizētus ziņojumus vai pat mākslīgā intelekta ģenerētu balsi, lai pārliecinātu upuri kopīgot savu ekrānu. Šīs populārās krāpniecības mērķis ir nozagt kontus un pieprasīt naudu no viņu kontaktiem upura vārdā.
Krāpšanas shēma darbojas šādi: kibernoziedznieks piezvana kādam, izmantojot “WhatsApp”, un izliekas par kādu, ko pazīst. Kad upuris atbild, viņš redz tikai melnu ekrānu, krāpnieks lūdz viņam kopīgot savu ekrānu, it kā lai redzētu, kas notiek. Kad lietotājs to dara, viņš savā tālrunī saņem īsziņu ar “WhatsApp” drošības kodu. Tā kā ekrāns ir kopīgots, krāpnieks var uzreiz redzēt kodu, izmantot to, lai nolaupītu kontu, un persona acumirklī zaudē piekļuvi savam kontam. "Šis ir lielisks sociālās inženierijas piemērs. Persona tiek manipulēta, liekot tai domāt, ka tā risina tehnisku problēmu, lai gan patiesībā tā atver durvis uz savu kontu noziedzniekiem," skaidro kiberdrošības eksperts.
Kā atšķirt patiesību no meliem?
Pēc D. Povilaiša teiktā, lai pasargātu sevi no mākslīgā intelekta krāpniecībām, ir svarīgi tālrunī iespējot divpakāpju verifikāciju un būt uzmanīgiem, kopīgojot ekrānu tikai tad, kad esat pārliecināts, ar ko runājat. Turklāt nekad nevajadzētu kopīgot saņemtos drošības kodus - tie ir paredzēti tikai jums. Tā kā krāpniecības shēmas strauji attīstās, kad tās vairs nevar atpazīt ar neapbruņotu aci, kiberdrošības eksperti iesaka papildus kritiskajai domāšanai un modrībai izmantot citus pasākumus. “Vienmēr būs gadījumi, kad ass prāts palīdzēs izvairīties no krāpniecībām. Tomēr mūsdienās, kad krāpnieki izmanto mākslīgo intelektu, viena neuzmanīga rīcība var ļaut zagļiem piekļūt jūsu personas datiem, kontaktiem un bankas kontiem.
Tāpēc papildus cilvēciskajai piesardzībai arvien lielāku lomu spēlē tādi viedie drošības rīki kā “Telia Safe”, kas spēj identificēt draudus ātrāk un precīzāk nekā cilvēks,” saka D. Povilaitis. Lietotnes funkcionalitāte ietver vairākus drošības slāņus: tā darbojas kā antivīruss, tai ir specializēta aizsardzība pret izspiedējvīrusu, kas uzrauga un bloķē krāpniekiem raksturīgās darbības. Papildus tiešajai aizsardzībai lietotne veic arī preventīva rakstura funkcijas - tā pārbauda, vai mobilās ierīces operētājsistēma ir atjaunināta, un ļauj vienuviet skatīt un pārvaldīt lietotnes piekļuvi personas datiem. “Mūsdienu drošības rīki ir izstrādāti, lai pārņemtu daļu no pastāvīgā stresa, ko lietotāji tagad piedzīvo internetā. Tā vietā, lai cilvēkam pašam kļūtu par kiberekspertu, tie rīkojas proaktīvi - bloķē bīstamas saites, atpazīst viltotas tīmekļa vietnes un izolē ļaunprātīgas programmas, pirms tās nodara kaitējumu. Tas ļauj mazliet uzelpot laikā, kad apkārt arvien vairāk melu,” saka D. Povilaitis.
