Šoigu: Rietumi vēlas sadalīt Krieviju
Krievijas Drošības padomes sekretārs propagandas rakstā cildina nācijas vienotību un apsūdz rietumvalstis par nodomiem sadalīt Krieviju.
Rietumvalstis grib pakļaut Krieviju un izdara spiedienu
“Rietumi pret Krieviju realizē agresīvu spiediena politiku, lai panāktu valsts izjukšanu desmitos neatkarīgu nacionālu valstu,” savā propagandas rakstā paziņoja Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu, informē izdevums “The Moscow Times”.
“Viņu (Rietumu) mērķis ir mūsu valsts desuverenizācija. Viņi vēlas sadalīt mūsu Dzimteni mazos valstiskos veidojumos, lai pēc tam tos pakļautu savtīgās interesēs,"
Šoigu uzrakstījis laikrakstam "Argumenti i Fakti" (“Аргументы и Факты”), kas ir arī populārs Krievijas propagandas izdevums ārvalstīs.
Vaino Rietumus propagandas kampaņā
Šoigu apgalvo, ka ar tādu mērķi rietumvalstis ir uzsākušas
“ārkārtīgi jaudīgu pretkrieviskas propagandas kampaņu” un uzbrūk Krievijas vēsturei, kultūrai un “garīgajām vērtībām".
Turklāt turpinās mēģinājumi "iedzīt ķīli mūsu valsts un NVS ("Neatkarīgo Valstu Savienība") valstu tautu harmonijā un brālībā". Viņš uzsvēra, ka Krievijai “nedraudzīgās” valdības kļūdaini uzskata, ka valsts multietniskums ir tās vājais punkts, cenšoties “ar apskaužamu spītību” sašķelt Krievijas sabiedrību.
Nācija ir vienota, bet Ukrainā visi karavīri ir krievi
Tāpat Šoigu cildināja Krievijas tautu vienotību Ukrainas karā, norādot, ka “visas Krievijas tautas ir apvienojušās “speciālās militārās operācijas” atbalstam (..) Kaujas operācijas ir nopietns pārbaudījums mūsu tautai, kas mūsu vienotību ir tikai stiprinājis. Ierakumos, kaujas zonā, karavīri dažādās valodās lūdzas par kopīgu uzvaru.
Tāpēc ienaidnieks, neatkarīgi no tautības, mūs visus uzskata par krievu karavīriem".
Šoigu arī uzsvēra, ka “krievi ar saviem varoņiem lepojas un sniedz vienotu atbalstu kaujās iesaistītajiem". Viņaprāt, tieši šī “miljoniem pilsoņu rīcības un domu vienotība" padara Krieviju stiprāku.
Krievijas apdraudējumi jāmeklē citur
Šoigu nekavējoties saņēma kritikas devu un nopēlumus par savu “tautību politikas” un “nācijas vienotības” arhaisko izpratni. Kritiķi saskata Krievijas apdraudējumu nevis “rietumvalstu centienos” Krieviju sadalīt, bet gan Kremļa nespējā novērst separātisma tendences ar vēsturiski nemākulīgu politiku, ko publikācijā nez kāpēc propagandē Sergejs Šoigu.
Krievijas blogeris Jaroslavs Belousovs “par krievu nacionālistu reakciju pēc Sergeja Šoigu pretrunīgi vērtētā raksta”: “Publicēts Šoigu raksts par etniskajām attiecībām Krievijā. Un tajā izlasāms ļoti bīstams apgalvojums: "Mūsdienu pasaulē Krievija ir nacionālās politikas paraugs, un mūsu starpetnisko attiecību modelis ir piemērs citām valstīm." Padomju laikos tas tika apgalvots pastāvīgi, un it īpaši neatlaidīgi NKVD "nacionālo" operāciju, tautu deportāciju laikā un vienotās valsts sabrukuma priekšvakarā. Un tas ir politisks paziņojums. Atcerēsimies to.”
"Telegram" kanāls “Незыгарь”: “Drošības padomes aparāts turpina publicēt fantompublicistiku Nikolaja Patruševa (Putina palīga - red.) iecienītajā izdevumā, bet tagad jau par autoru kļuvis Sergejs Šoigu. Ņemot vērā, ka viņš nav eksperts tautību politikas jautājumos, bet viņa dzimtā Tuva dzīves kvalitātes ziņā ir starp lielākajiem atpalicējiem visā Krievijā - ar augstākajiem narkotiku atkarības un alkoholisma rādītājiem, viņa raksta "Tautu vienotība" publicēšana drīzāk liecina par visai viduvēju starpnacionālo jautājumu izpratni.
Būtībā Šoigu problēmu risinājumu saskata visu veidu aizliegumos, nodrošinot vienotu vēsturisku pieeju, lai standartizētu nacionālo teritoriju kultūras līdz etniskam festivālam. (..) Ar tādu koncepciju kā Sergejam Šoigu Krieviju patiešām gaida grūti laiki. Jo tā ir tīrā veidā postpadomju neoliberālas unitāras valsts pieeja nacionālajai politikai (..)
Drošības padomes sekretārs pilnībā izvairās no PSRS sabrukuma cēloņu, valsts reģionalizācijas un 20. gadsimta 90. gadu nacionālā separātisma procesu analīzes. Tikmēr šis faktors nekur nav pazudis (..) Situācijas atkārtošanās ir neizbēgama (..) Citiem vārdiem sakot, "Krievijas dekolonizācija" jārisina nevis ar saukļiem, bet gan ar "kultūras adaptācijas" un reģionālās federalizācijas programmām. Nav vajadzīgi festivāli un izstādes, bet gan politiskās pieejas maiņa.”
