Vjetnama slepus bruņojas ar Krievijas ieročiem
Krievijas bruņojuma iegādei Vjetnama tērēs astoņus miljardus.
Pēc Ukrainas kara sākuma un rietumvalstu sankcijām Vjetnama 2024. gadā uzsāka sarunas ar Maskavu par bruņojuma iegādi. Šis process paātrinājās līdz ar Donalda Trampa nākšanu pie varas, raksta “The New York Times”. Džo Baidena prezidentūras laikā tika panākta ASV un Vjetnamas tuvināšanās, taču iejaucās Maskava, turpinot centienus stiprināt attiecības ar Hanoju kā nozīmīgu Krievijas bruņojuma pircēju. To veicināja arī ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā politika.
Laikraksta “The New York Times” pētījums atklāja Krievijas ieroču iepirkumus Vjetnamas armijai, slepenu maksājumu sistēmu un būtisku Vjetnamas oficiālās ārpolitiskās nostājas maiņu, distancējoties no Vašingtonas un tuvinoties Maskavai. Izpētes pamatā ir dokumenti un intervijas ar Vjetnamas, ASV un citu valstu amatpersonām, to vidū arī Krievijas bruņojuma ražošanas un tirdzniecības korporācijas “Rosteh” (“Ростех”) dokumenti, ko laikrakstam sniedza "Ukrainai simpatizējoši hakeri", informē izdevums “The Moscow Times”.
Kāda augsta Vjetnamas amatpersona, kura apstiprināja iepirkumu faktu, pastāstīja, ka Vjetnama tērēs astoņus miljardus ASV dolāru 40 jaunu iznīcinātāju un cita Krievijas bruņojuma un aprīkojuma iegādei. “Rosteh” dokumentos Vjetnama parādās kā "klients 704" un saņems deviņas radioelektroniskās karadarbības sistēmas lidmašīnām “Su-35”. Cits augsta ranga Vjetnamas militārais ierēdnis “NYT” apstiprināja, ka valsts apsver iespēju iegādāties tieši “Su-35”. Tam papildus 2025. gadā Vjetnamai tiks piegādātas vēl 26 bruņojuma aprīkojuma vienības 190 miljonu ASV dolāru vērtībā uz zemes bāzētajām radioelektroniskās karadarbības sistēmām.
"Krievija 2023. gadā piešķīra Vjetnamai astoņu miljardu ASV dolāru aizdevumu bruņojuma iegādei, izveidojot naftas kopuzņēmumus un maksājumu shēmu izdevumu segšanai,"
ziņoja “Associated Press”. Shēma ļauj veikt slepenus naudas pārskaitījumus, apejot starptautiskos maksājumus SWIFT sistēmā un izvairoties no rietumvalstu sankcijām. “Rosteh” dokumentos parādās korporācijas darbinieku sūdzības par maksājumu kavējumiem, jo sankciju apiešanai tie jānovirza caur starpniekiem. 2024. un 2025. gadā vismaz viens Hanojas uzņēmums tomēr tika iekļauts ASV un Eiropas sankciju un eksporta kontroles sarakstos, norādot, ka šis bizness veicinājis Krievijas militāro agresiju Ukrainā. PSRS, vēlāk Krievija, vēsturiski bijušas galvenās ieroču piegādātājas Vjetnamai. Vjetnamas valdības ierēdņi sadarbību ar Krieviju pamato ar “nepieciešamību modernizēt bruņoto spēku militāro aprīkojumu, cenšoties iepirkumus pragmatiski diversificēt”.
Prezidenta Trampa rīcība pārtrauca ASV un Vjetnamas attiecību uzlabošanos, kas kulmināciju sasniedza pēc 2023. gada Visaptverošās stratēģiskās partnerības vienošanās.
Vispirms Tramps samazināja palīdzību ārvalstu partneriem, bet vēlāk Vjetnamai piemēroja 46% tirdzniecības tarifus. Lai gan turpmākās sarunas noslēdzās ar tarifu samazinājumu līdz 20%, Vjetnamas amatpersonas laikrakstam “NYT” pasūdzējās, ka “amerikāņu sarunu vedēji vai nu solīja vienu, bet darīja ko citu, vai arī izvirzīja neskaidras prasības, pirms deva kārtējo negaidīto triecienu”. Beidzamais “negaidītais pavērsiens” - Vašingtonas ievedmuitas tarifi mēbelēm, ko Vjetnamas valdība plānoja attīstīt kā prioritāru eksporta nozari.
