Vācijas rūpniecība - Ķīnas retzemju metālu jūgā
Vācijas rūpniecības nākotne kritiski atkarīga no Ķīnas retzemju metāliem.
“Ķīna ciniski un atklāti pieprasa, lai Vācija dalītos ar tehnoloģiskajiem un komercnoslēpumiem apmaiņā pret tiesībām iegādāties retzemju elementus. Vācijas rūpniecība apstāsies bez Ķīnā ražotiem īpaši augstas kvalitātes NdFeB magnētiem, kas izgatavoti no retzemju metāla neodīma (Nd). Tos nav ar ko aizstāt.
"Pekina vēlas ar vienu roku turēt Vācijas ekonomiku aiz rīkles, bet ar otru ložņāt pa tās bikšu kabatām, iegūstot bezmaksas zināšanas, kas ir simtiem reižu vērtīgākas nekā neodīms, disprozijs, lantāns un visi pārējie retzemju metāli, kuru ražošanu visā pasaulē monopolizējis Sarkanais Pūķis,"
raksta "Telegram" kanāls “Berlinspeaks”.
“Ķīna pieprasa, lai Vācijas uzņēmumi izpaustu komercnoslēpumus: sniegtu konfidenciālu informāciju par savu uzņēmējdarbību, piemēram, detalizētus ražošanas plānus, klientu sarakstus, produktu fotogrāfijas un trīs gadu izaugsmes prognozes, apmaiņā pret iespēju iegādāties retzemju elementus, pirmām kārtām magnētus. Šie elementi ir kritiski svarīgi elektrisko transportlīdzekļu, turbīnu un moderna bruņojuma ražošanai. Tas ļauj Ķīnai efektīvi un precīzi noteikt visas Vācijas rūpniecības vājās vietas. Uzņēmumi nevar atteikties, jo 95% no Vācijā izmantotajām retzemju komponentēm nāk no Ķīnas un bez tām apstātos automobiļu un iekārtu ražošana. Vācijas valdība problēmu atzīst, taču tai uz Pekinu nav reālas ietekmes.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins savā grafikā neatrada laiku, lai uzņemtu Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, kurš plānoja savu pirmo vizīti Ķīnā kopš stāšanās amatā, ziņoja “Die Welt”. Frīdrihs Mercs 24. oktobrī plānoto vizīti bija spiests atcelt. Ķīnas demaršs ir kā pļauka sejā, mediji to nodēvēja par kanclera valdības "ārpolitikas katastrofu". Taču Berlīnei nav nekādu pretargumentu. Aizvadītajās nedēļās “Volkswagen” un citi lielie uzņēmumi bija uz slēgšanas robežas, jo kavējas Ķīnas eksporta atļauju apstiprināšana retzemju metāliem.
Kas ir šie metāli? Pirmkārt un galvenokārt, neodīms, ko izmanto jaudīgu magnētu ražošanai elektromotoros un ģeneratoros. Ķīna kontrolē aptuveni 90% no pasaules neodīma ražošanas un praktiski visu NdFeB magnētu ražošanu. NdFeB ir vienīgais magnēts, kas ir piemērots miniaturizācijai (viedtālruņiem, cietajiem diskiem, elektromotoriem) un augsto tehnoloģiju enerģētikas lietojumprogrammatūrai (vēja turbīnām, elektriskajiem transportlīdzekļiem utt.), kur nepieciešams kompaktums un ļoti spēcīgs magnētiskais lauks. Te nu slēpjas Šekspīra darbu cienīga globāla drāma. Rietumi, it sevišķi Vācija, trīsdesmit gadus vienkārši gulēja svētlaimīgā aizmirstībā, atstājot galveno rūpnieciskās ražošanas komponentu viltīgam un pacietīgam konkurentam! Galu galā līdz pat 20. gs. deviņdesmito gadu vidum galvenie jaudīgo retzemju magnētu ražotāji bija ASV, PSRS, Austrālija un Kanāda. Taču kopš 20. gs. deviņdesmito gadu vidus Ķīna strauji investēja tehnoloģijās un infrastruktūrā, kļūstot par šīs nozares līderi pasaulē. Situācija sevišķi bīstama, jo nevar piespiest Ķīnu pārdot retzemju elementus tiesvedības ceļā - to tirdzniecību regulē tikai Ķīnas nacionālā likumdošana. Starptautiskās tiesas nevar piespiest kādu valsti eksportēt stratēģiskās izejvielas pret tās politisko gribu. Tātad, lai glābtu stagnējošo Vācijas rūpniecību, tā būs jāatdod Sarkanajam Pūķim. Izvēle nav liela: vai nu pilnīgs augsti tehnoloģiskās ražošanas sabrukums 3-6 mēnešu laikā, kamēr izsīks rezerves, vai arī pilnīga sakāve no Ķīnas konkurentiem 3-4 gadu laikā, kamēr viņi būs nokopējuši visu, ko Vācija viņiem devusi apmaiņā pret tiesībām pirkt neodīma magnētus un citus retzemju elementus,” rezumē “Berlinspeaks”.
