20 gadus vecs zūmeris nodibināja... jaunu valsti
Ar 400 pilsoņiem: uz Serbijas un Horvātijas robežas izveidojusies pašpasludināta valsts.
Verdis Brīvo Republiku Dienvidaustrumeiropā strīdīgajā teritorijā starp Serbiju un Horvātiju proklamēja austrālietis Daniels Džeksons. Neskatoties uz Horvātijas varas iestāžu pretestību, pašpasludinātās republikas dibinātājs turpina aizstāvēt šīs mikrovalsts pastāvēšanas tiesības, raksta “24tv.ua”, atsaucoties uz “Fox News”.
Republikai ir karogs, ministru kabinets, konstitūcija un 50 hektāri teritorijas. Pats amizantākais ir tas, ka neviena pasaules valsts oficiāli uz šo zemes gabalu nepretendē - tāpēc puisis vienkārši aizgāja un to ieņēma. Pašlaik tur dzīvo kādi 400 "pilsoņi" - ar republikas pasēm, un dažiem pat ir izdevies ar tām kaut kur nokļūt.
Tomēr neviena cita valsts Verdis republiku pagaidām neatzīst. Tīmeklī ir pieejama instrukcija, kā iegūt republikas pilsonību. Ir dažas patīkamas priekšrocības: valstī nav nodokļu, jo tie vēl nav ieviesti, un līdz šim konstatēts nulles noziedzības līmenis.
Kas vēl ir zināms par pašpasludināto valsti? Daniels Džeksons, kurš sevi iecēla par prezidentu, Verdis dibināja 0,5 kvadrātkilometru teritorijā gar Donavas upi. Robežstrīda dēļ šo teritoriju neviena valsts nekontrolēja, un Džeksons to izmantoja, pasludinot neatkarību.
Pēc dibinātāja teiktā, ideja par savas valsts izveidi radās 14 gadu vecumā kā eksperiments ar draugiem: "Mēs visi sapņojām paveikt ko traku.” Vēl pirms neatkarības pasludināšanas Džeksons sāka likumu izstrādi, izveidoja karogu un noteica eiro par valsts valūtu. Valdību veido ministru kabinets, oficiālās valodas ir angļu, serbu un horvātu.Tomēr vienīgais veids, kā nokļūt Verdis - ar laivu no Horvātijas pilsētas Osijekas.
Horvātijas varas iestādes savulaik centās kavēt Džeksona ieceļošanu - 2023. gada oktobrī policija viņu aizturēja kopā ar vairākiem citiem kolonistiem, deportējot ar ieceļošanas liegumu. "Viņi mūs deportēja, bet nespēja to pamatot. Viņi teica, ka mēs apdraudam valsts drošību," toreiz stāstīja Džeksons. Pēc tam viņš paziņoja par "trimdas valdības" izveidi un apgalvoja, ka Horvātijas robežsargi mēģina bloķēt piekļuvi Verdis. "Mēs vēlamies nākotnē uzturēt labas attiecības ar Horvātiju. Viņi izturējās pret mums nelaipni un rīkojās agresīvi." Tikmēr Serbijā, īpaši Belgradā, vietējās varas iestādes izrādīja lielāku sapratni pret mikrovalsts dibinātāju.
Verdis pašlaik ir apmēram 400 pilsoņu un jau vairāk nekā 15 000 pretendentu pilsonības saņemšanai. Jaunpilsoņiem izsniedz pases, taču Džeksons norāda, ka šis dokuments starptautiskiem ceļojumiem nav derīgs. “Šī ir ļoti maza valsts, tāpēc mums jābūt uzmanīgiem ar pilsonības piešķiršanu. Apstiprinot kandidātus, mēs meklējam cilvēkus ar atbilstošām prasmēm, piemēram, pieredzi medicīnā vai policijas darbā,” skaidroja valsts dibinātājs. Par spīti visām grūtībām, Džeksons nav atteicies no plāniem atgriezties Verdis. "Jautājums ir par to, kad, nevis vai mēs atgriezīsimies šajā zemē. Horvātija uz to nepretendē, tāpēc mums uz to ir tiesības. Mani nemaz neinteresē vara... Es tikai vēlos būt ierindas pilsonis (..) Tas man atvēra acis, un es ļoti lepojos ar sasniegto," uzsvēra republikas prezidents.
Pašpasludinātā Verdis Brīvā Republika oficiāli tika dibināta 2019. gada 30. maijā. Kartēs šī teritorija ir apzīmēta kā "trīs kabatas" un pēc Vatikāna tiek uzskatīta par vienu no mazākajām valstīm pasaulē.
