Rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem Polija 1. jūlijā pārņem Eiropas Savienības (ES) prezidentūru, nomainot Ungāriju un kļūstot par ceturto Austrumeiropas valsti, kas uzņemas bloka vadību.
Neskatoties uz to, ka Polija nav vēl pievienojusies eirozonai, tai ir nozīmīgi tirdzniecības sakari ar visām 17 valstīm, kuras izmanto vienoto valūtu, taču īpaši ar Vāciju. Varšavu nopietni satrauc sekas, kuras var radīt Grieķijas parādsaistību izsauktā eirozonas finanšu krīze.
"Polijas prezidentūra skaidri un gaiši paudīs savu nostāju jautājumā par palīdzības sniegšanu Grieķijai un citām valstīm," nesen uzsvēris premjerministrs Donalds Tusks. "Tas ir jautājums, vai mēs vēlamies glābt eirozonu un Eiropas vienotību, vai arī priekšplānā izvirzīt egoistiskas nacionālās intereses."
Ar saviem 38 miljoniem iedzīvotāju Polija ir lielākā Austrumeiropas valsts, kas pievienojamies ES kopš tā dēvētās sprādzienveidīgās paplašināšanās 2004.gadā.
Polija savas prezidentūras laikā vēlas stiprināt ES kopīgo drošības politiku, attīstīt brīvo tirgu un tuvināt blokam citas komunisma jūgā bijušās valstis.
Varšava arī paziņojusi, ka svarīgs tās prezidentūras jautājums būs attiecību stiprināšana ar Tuvo Austrumu valstīm.
Savas prezidentūras laikā Polija plāno uz Bengāzī nosūtīt savu vēstnieku, kas vienlaikus pārstāvētu arī ES intereses.
Polija, izmantojot pati savu pieredzi pārejā uz demokrātiju pēc komunistiskā režīma gāšanas 1989.gadā, jau sen konsultējusi citas valstis, kas atbrīvojušās no diktatūrām. Tagad tā ierosinājusi veidot Eiropas demokrātijas fondu, lai paplašinātu šāda atbalsta sniegšanu, tostarp valstīm, kuras pārņēmuši tā dēvētie arābu pavasara nemieri.
Polija, kas ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai izdevies saglabāt ekonomisko izaugsmi globālās finanšu krīzes laikā, vēlas mazināt Eiropas tirgū pastāvošos ierobežojumus un norāda, ka tas sekmēšot bloka tautsaimniecību.
Interneta tirdzniecībā joprojām reizēm pastāvošais dalījums Rietumos un Austrumos ir aizkaitinājis gan poļus, gan citu Austrumeiropas valstu pilsoņus, kuri, pateicoties Rietumeiropas uzņēmumu politikai, bieži nevar iegādāties zināmas preces un pakalpojumus citās ES dalībvalstīs vai arī spiesti maksāt par tiem dārgāk.
Polija, kas pastāvīgi iestājusies par ES paplašināšanos tālāk uz austrumiem, vēlas nepieļaut pēdējo gadu virzības apturēšanu.
Viena no Varšavas iecerēm ir uzņemšanas līguma parakstīšana ar Horvātiju, kas iestāšanās sarunas jau noslēgusi un varētu blokam pievienoties 2013.gadā.
Septembra beigās Polija gatavojas rīkot 2009.gadā iedibinātās tā dēvētās Austrumu partnerības samitu, kura mērķis ir stiprināt politiskās un ekonomiskās attiecības ar virkni bijušo PSRS valstu.
Taču par ES iespiešanos tās kādreizējā ietekmes telpā satraukumu izrāda Krievija, un Polijas rīcība šajā jautājumā būs ierobežota, ja tā vēlas uzturēt pēdējā laikā panākto atkusni attiecībās ar Maskavu.