Ķīnā pirmdien sākas valdošās Komunistiskās partijas kongress, kurā tiks apspriests un pabeigts nākamais piecgades plāns periodam no 2026. līdz 2030. gadam.
Kongress ilgs četras dienas, un tajā piedalīsies Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un 370 Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekļi.
Kongress kā parasti norisināsies aiz slēgtām durvīm, un par tās rezultātiem tiks ziņots vēlāk. Pilns nākamās piecgades plāns, visticamāk, netiks publicēti līdz martā plānotajai Nacionālā tautas kongresa ikgadējai sesijai.
Tomēr nav pamata gaidīt radikālas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo piecgades plānu formātu, intervijā ziņu aģentūrai AP norādīja uzņēmuma "ING Bank" ekonomists Lins Suns.
Saskaņā ar Pasaules Bankas prognozēm pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,8%, kas ir tuvu Ķīnas oficiālajam mērķim - aptuveni 5%.
Straujāku Ķīnas izaugsmi kavē tirdzniecības karš, kas pastiprinājies kopš Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, kā arī hroniskas problēmas iekšpolitikā.
Ķīnas ekonomikas prioritāšu saraksta augšgalā ir ilgstoši centieni palielināt patēriņa izdevumus un uzņēmumu investīcijas, kā arī ierobežot jaudas pārpalikumu daudzās nozarēs. Taču Sji, visticamāk, uzsvērs arī Ķīnas centienus kļūt par pasaules līderi daudzu tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta, jomā.
Trampam pastiprinot ASV eksporta kontroles pasākumus un paaugstinot tarifus, Ķīnas centieni panākt tehnoloģisko pašpietiekamību un atbrīvot savas rūpniecības nozares no atkarības no ASV ražotām datoru mikroshēmām ir paātrinājušies. Tas varētu veicināt lielākus izdevumus modernajām tehnoloģijām, uzskata uzņēmuma UBS ekonomists Nins Džans.
Viens no galvenajiem jautājumiem ir, vai tiks panāktas būtiskas izmaiņas vadības pieejā patēriņa veicināšanai, norādīja uzņēmuma "Capital Economics" ekonomiste Ķīnā Lija Feija. Valdība ir spērusi pakāpeniskus soļus, piemēram, palielinājusi valsts subsīdijas bērnu aprūpei, patēriņa kredītus, kā arī ierīču un elektromobiļu tirdzniecības programmas.
Patēriņa veicināšana, kas sekmētu aizņemšanos un pieprasījumu, ir daudz svarīgāka nekā iepriekš, taču patērētāju uzticību ir iedragājusi Ķīnas nekustamā īpašuma burbuļa plīšana pirms vairākiem gadiem, skaidroja Džans.
Ekonomisti uzskata, ka nepieciešami drosmīgāki soļi, lai panāktu ievērojamas izmaiņas.
Cenu kari automobiļu rūpniecībā ir piemērs tam, kādus riskus rada nežēlīgā konkurence, ko rada jaudas pārpalikums, kas skar daudzas Ķīnas rūpniecības nozares. Ķīnas eksports, tostarp uz Dienvidaustrumāziju un Āfriku, ir strauji pieaudzis, jo uzņēmumi meklē tirgus ārpus Ķīnas robežām.
Kopš Covid-19 pandēmijas Ķīna centusies atjaunot straujāku ekonomikas izaugsmi, taču Ķīnas nekustamā īpašuma nozares lejupslīde ir sarežģījusi šos centienus.
Indiānas Universitātes ekonomikas un tirdzniecības profesore Vendija Louterte norādīja, ka Ķīna joprojām ierobežo izdevumus jomās, kas varētu palīdzēt līdzsvarot ekonomiku un veicināt lielākus patēriņa izdevumus, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā, bērnu un vecāku aprūpē. "Kopumā šķiet, ka Ķīnas vadītāji joprojām ir gatavi pieņemt ekonomiskās izmaksas, tostarp resursu nepareizu sadali un neveiksmes, lai panāktu pašpietiekamību un tehnoloģisko līderību stratēģiski svarīgās nozarēs un stiprinātu vispārējo valsts varu," nesen publiskotā ziņojumā vērtēja Louterte.
Ķīna arī izjūt demogrāfisko spiedienu, sabiedrībai sākot straujāk novecot un cilvēku skaitam samazināties. Saskaņā ar oficiālajiem datiem bezdarba līmenis vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem ir gandrīz 19%, kas samazina viņu potenciālo ieguldījumu ekonomikā.
Džans lēš, ka Ķīnai nākamajā desmitgadē saglabāt stabilu ekonomikas izaugsmi 4% līdz 5% apmērā, visticamāk, būs sarežģīti. Taču Ķīna cenšas sasniegt vērienīgus mērķus, lai demonstrētu valdošās partijas spēju turpināt nodrošināt labāku dzīves kvalitāti - tās galveno leģitimitātes apliecinājumu.
"Kas Ķīnas vadībai ir svarīgi? Stabilitāte, leģitimitāte un arī pastāvīgs atbalsts," norādīja Džans.