Asteroīds tik tikko palido garām Zemei, un mēs to pamanījām tikai pēc tam

Pagājušajā nedēļā Zemi teju skāra asteroīds, kas palidoja aptuveni tikpat tuvu, cik Starptautiskā kosmosa stacija (SKS). Tas ir otrais tuvākais zināmais lidojums garām Zemei kosmosa novērošanas vēsturē, vēsta “Science Alert”.

Asteroīds, kas apzīmēts kā “2025 TF”, pārlidoja Antarktīdu aptuveni 428 kilometru augstumā. Tas atradās SKS orbītā, kuras attālums no Zemes ir no 370 līdz 460 kilometriem.

Tas ir diezgan tuvu, taču tas nav vistuvākais, ko mēs zinām. Šis gods pienākas akmenim ar nosaukumu “2020 VT4”, kas 2020. gada novembrī garām palidoja tikai 368 kilometru attālumā.

Acīmredzot mēs šeit runājam par tuvāko neietekmējošo pārlidojumu. Reizēm daži nonāk saskarē ar atmosfēru, sadedzina nelielu masu un atlec kā akmens no dīķa virsmas.

Daudzi citi asteroīdi ir pietuvojušies vēl daudz tuvāk. Pajautājiet kaut vai dinozauriem. Un, protams, tas ir tikai no tiem, par kuriem mēs zinām - iespējams, ka savā 4,5 miljardus gadu ilgajā vēsturē Zeme ir piedzīvojusi vēl tuvākus asteroīdus.

Pat ja tas būtu trāpījis Zemei, par “2025 TF” nebūtu jāuztraucas. Asteroīda platums ir tikai no 1 līdz 3 metriem, tāpēc tas, augstākais, būtu sarīkojis jauku gaismas šovu ikvienam skatītājam un, iespējams, atstājis nelielu meteorītu, ko atrastu kāds pingvīns.

Klints faktiski netika atklāta, kamēr tā jau nebija palidojusi garām Zemei. Pirmā par to ziņoja “Kitt Peak-Bok” observatorija Arizonā, taču vēlāk tā atrašanās vieta tika izsekota līdz Katalīnas debesu apsekojuma datiem, kas to uztvēra tikai divas stundas pēc tās tuvākās palidošanas garām Zemei.

Lai gan “2025 TF ”pašlaik virzās cauri melnajai tumsai, tas, visticamāk, atgriezīsies, lai vēlreiz veiktu pārlidojumu. Saskaņā ar zinātnieku aplēsēm par tā nākotnes orbītu, tas atgriezīsies mūsu apkārtnē 2087. gada aprīlī, taču šoreiz tas ieturēs distanci.

Tas atradīsies aptuveni 8 miljonu kilometru attālumā no Zemes jeb aptuveni 21 reizi tālāk nekā Mēness.