NATO un ES: Kā Eiropa palīdz Ukrainai ar amerikāņu ieročiem
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite trešdien paziņojis, ka sagaida no Eiropas valstīm lielāku atbalstu mehānismam amerikāņu ieroču sagādei Ukrainai.
Saskaņā ar augustā ieviesto mehānismu - Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu (PURL) - valstis jau apņēmušās atvēlēt divus miljardus eiro Ukrainas atbalstam, ierodoties uz NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmi Briselē, paziņoja Rite. "Man ir pamats uzskatīt, ka šodien pievienosies vēl daudzas citas valstis," pavēstīja NATO ģenerālsekretārs.
Ukrainai sagādāto ieroču klāstā bija "svarīgi elementi, tai skaitā pretgaisa aizsardzības sistēmas un pārtvērēji", un Ukrainai ir "svarīgi nodrošināt, lai tās civiliedzīvotāji, tās kritiskā infrastruktūra būtu pēc iespējas labāk aizsargāta pret nepārtrauktajiem Krievijas uzbrukumiem," norādīja Rite.
Saskaņā ar jauno mehānismu Eiropas valstis un Kanāda iegādājas ieročus no ASV un pēc tam piegādā tos Ukrainai.
"Mēs ceram, ka vēl vairāk valstu ziedos vēl vairāk, ka tās iegādāsies vēl vairāk, lai palīdzētu Ukrainai izbeigt šo konfliktu mierīgā ceļā," paziņoja ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets. "Mieru iespējams panākt tad, kad esi stiprs, nevies lietojot spēcīgus vārdus un vicinot pirkstu. Jūs to panākat, kad jums ir spēcīgas un reālas spējas, ko pretinieki respektē," viņš piebilda.
Lai gan vairākas no NATO 32 dalībvalstīm, tai skaitā Vācija, Nīderlande, Kanāda, Dānija, Norvēģija un Zviedrija, jau ir paziņojušas par dalību iniciatīvā, vēl nav zināms, vai arī citas lielās Eiropas valstis, piemēram, Francija, Itālija un Spānija pievienosies.
Iniciatīvas atbalstītāji apgalvo, ka tā ļauj sabiedrotajiem turpināt piegādāt ieročus Ukrainai, neraugoties uz to, ka vietējie krājumi ir izsmelti un ka Eiropā ir grūtības palielināt ieroču ražošanu. Tomēr valstīm ar protekcionistiskāku rūpniecības politiku ir sarežģīti iepirkt ieročus no ārvalstīm.
Plānots, ka Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs pēcpusdienā pievienosies NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmei, lai pārrunātu situāciju kaujas laukā Ukrainā un Kijivas vajadzības.
Paredzēts, ka pēc NATO ministru tikšanās notiks tā dēvētās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme. Grupa apvieno aptuveni 40 valstis ar mērķi saskaņot militāro palīdzību Ukrainai. Iepriekš grupu vadīja ASV, bet tagad to dara Lielbritānija un Vācija.
Vakarā Briselē plānota Eiropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministru tikšanās, lai apspriestu bloka aizsardzības gatavību pirms šomēnes gaidāmā ES līderu samita.
