Vai Krievija pasaulei gatavo jaunu “Karību krīzi”?

Krievijas Valsts dome 7. oktobrī ratificējusi militārās sadarbības līgumu ar Kubu

Līguma ratifikācija veicinās valstu sadarbību militārajā jomā, nodrošinās divpusējās sadarbības tiesisko pamatu un Krievijas pilsoņu interešu aizsardzību, veicot uzdevumus līguma realizācijas gaitā, ziņo Kremļa oficiālie mediji (“Parlamentskaja gazeta”, ziņu aģentūra “Interfax”, u.c.).

Krievijas - Kubas militārās sadarbības līgums tiek uzskatīts par Maskavas atbildi iespējamai ASV tāla darbības rādiusa “Tomahawk” spārnoto raķešu piegādēm Ukrainai, norādījis Aleksandrs Stepanovs, Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmijas (“РАНХиГС”) Tiesību un nacionālās drošības institūta militārais eksperts.

"Mēs runājam par simetrisku atbildi iespējamām “Tomahawk” piegādēm,

skaidroja Stepanovs. "Līgums maksimāli paplašina mūsu militāro sadarbību un ļauj ar Kubas valdības piekrišanu izvietot salā praktiski jebkuras uzbrukuma sistēmas." Pēc eksperta domām, lai stabilizētu spēku līdzsvaru un panāktu paritāti, būtu pamatoti piegādāt Kubai modernus ieročus, tostarp “Iskander” tuva darbības rādiusa ballistisko raķešu sistēmas un “Orešņik” vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes.

2025. gada martā parakstītais dokuments veido juridisko pamatojumu kopīgām operācijām, apmācībām, izlūkošanas informācijas apmaiņai un militārā aprīkojuma piegādēm, garantējot Krievijas militārajam personālam un speciālistiem tiesisko imunitāti Kubas jurisdikcijā. Havanai šis nolīgums nozīmē suverenitātes aizsardzību un piekļuvi modernām militārām tehnoloģijām, ņemot vērā ASV spiedienu Karību jūras reģionā.

Karību jeb Kubas raķešu krīze bija 13 dienu ilga PSRS un tās sabiedrotās satelītvalsts Kubas konfrontācija ar ASV Aukstā kara laikā 1962. gada oktobrī un tiek uzskatīta par brīdi, kad pasaule bija vistuvāk lielvalstu kodolieroču konfliktam.