Vai Tramps tiešām var iegūt Nobela Miera prēmiju? Jā! Un lūk, kā

ASV prezidents Donalds Tramps neslēpj savu mērķi iegūt Nobela Miera prēmiju. Viņa atbalstītāji apgalvo, ka viņš jau ir pelnījis šo prēmiju, savukārt viņa nelabvēļi pilnībā izsmej šo centienu, norādot uz viņa pretrunīgi vērtēto politiku kā diskvalificējošu. Vai un kā Tramps var iegūt Nobela Miera prēmiju, raksta “CNN”.

Tramps, stājoties amatā, mantoja divus no šī gadsimta sliktākajiem konfliktiem - karu Gazā un Ukrainā. Abās frontēs tagad ir redzamas izlīguma aprises, tikai nav skaidrs, vai Tramps un viņa komanda spēs nodrošināt mieru. Bet, ja viņi to izdarīs, Nobela komiteja var un tai vajadzētu atzīt šo sasniegumu un piešķirt Trampam kāroto balvu.

Pēc deviņiem mēnešiem ilgas zigzagveida politikas un vasaras ar Putina, Zelenska un Eiropas līderu samitiem, kā arī katastrofālas Krievijas ofensīvas, kuras rezultātā netika iegūta neviena teritorija un krietni vairāk nekā 20 000 Krievijas iedzīvotāju upuriem, varētu sākties vienošanās aprises - tāda, kurā būtu divi galvenie elementi.

Pirmkārt, drošības garantija ar ASV un NATO sabiedroto apņemšanos apgādāt Ukrainas militāros spēkus un nodrošināt tās suverēnās teritorijas aizsardzību pret turpmākiem iebrukumiem.

Otrkārt, dažas zemes apmaiņas gar pašreizējo saskares līniju Ukrainas austrumos, lai atjaunotu drošas robežas un radītu nosacījumus ilgtermiņa mieram.

Tomēr Ukraina, visticamāk, nepieļaus nekādu vienošanos par zemes apmaiņu atsevišķi no drošības garantijas, un Krievija, visticamāk, nepārtrauks savu katastrofālo karu bez teritoriālās kartes noregulējuma.

Būs nepieciešamas ilgstošas ​​ASV un NATO militāro piegāžu saistības Ukrainai, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas un tāla darbības rādiusa raķetes. Tas prasīs arī pastiprināt sankcijas un ekonomisko spiedienu uz Maskavu. Pēc nesenajām ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmēm Ņujorkā Tramps, šķiet, ir atbalstījis šo pieeju, ASV militārajam aprīkojumam nonākot Ukrainā, pateicoties NATO sabiedroto iepirkumiem.

Pirmo reizi eiropieši apspriež vairāk nekā 300 miljardu dolāru iesaldētu Krievijas aktīvu izmantošanu kā aizdevumu Ukrainai, lai palīdzētu tās ekonomikai un aizsardzības bāzei izturēt notiekošo karu.

Kamēr vien Baltais nams saglabās savu stingro pieeju, pieaugs iespēja, ka Putinam galu galā nebūs citas izvēles kā vien noslēgt vienošanos un glābt savu reputāciju. Krievija Putina izvēlētajā karā ir cietusi vairāk nekā 1 miljonu militāru upuru, un tās ekonomika ir arvien saspringtāka.

Ja Tramps spēs saglabāt spiedienu uz Maskavu, vienlaikus veidojot vienošanās kontūras līdz kara beigām, vienošanās ir iespējama, pirms Nobela komiteja piešķirs savu 2026. gada prēmiju.

Tramps stājās amatā pēc tam, kad Baidena administrācija bija noteikusi trīsfāžu pamieru, kas bija paredzēts, lai pilnībā izbeigtu karu Gazā, un otrajā fāzē bija paredzēta pagaidu drošības un politisko struktūru izveide, kā arī plaša mēroga anklāva atjaunošanas programma. Bija izstrādāts "nākamās dienas" ietvars, un detaļas bija jāpabeidz pirmajā fāzē - sešu nedēļu periodā, kurā bija paredzēts atbrīvot ķīlniekus un ievest palīdzību Gazā.

Tomēr pamiers tika pārtraukts pēc pirmās fāzes martā. Pēdējo sešu mēnešu laikā ir notikušas dažas no intensīvākajām Izraēlas militārajām operācijām līdz šim, kā arī humanitārā krīze, kuras laikā Izraēla pirmo reizi bloķēja Gazas robežas.

Pirms divām nedēļām jebkādas pretenzijas uz Nobela prēmiju šķita apšaubāmas tieši situācijas dēļ Gazā.

Sarunas bija apstājušās, un Izraēla sāka pretrunīgi vērtētu militāro operāciju, lai ieņemtu Gazas pilsētu un Gazas joslas ziemeļu kvartālu. Augsta ranga Izraēlas amatpersonas arī apgalvoja, ka Izraēla plāno okupēt Gazu, iespējams, pārvietot tās teritoriju ar izraēliešiem un, to darot, piespiest Gazas iedzīvotājus pamest to.

Situācija kļuva no sliktas uz sliktāku.

Tas mainījās pagājušajā nedēļā pēc tam, kad Tramps iepazīstināja ar 20 punktu plānu kara izbeigšanai, kurā Izraēla atsakās no aneksijas vai okupācijas un Hamās tiek pieprasīts atteikties no kontroles pār Gazu, kā arī atdot visus ķīlniekus - gan dzīvos, gan mirušos. Šis plāns atgādina to, kas bija paredzēts janvāra vienošanās 2. fāzei, un tas ir saņēmis Izraēlas atbalstu, kā arī atbalstu no arābu un musulmaņu vairākuma valstīm, tostarp Saūda Arābijas, Kataras, Ēģiptes, Jordānijas, Turcijas, Pakistānas un Indonēzijas.

Tagad pastāv vienprātība, ka Hamās nevar palikt kontrolē Gazu pēc šī kara beigām un ka Gazai ir nepieciešamas starptautiskas pūles, ko organizē ASV, lai atjaunotu drošību un izveidotu jaunas pārvaldības struktūras, lai gāztu Hamās, kas pāŗ Gazu ir valdījis gandrīz divas desmitgades.

Hamās pagājušajā nedēļā piedāvāja savu ierobežoto atbalstu plānam, un tagad Kairā notiek sarunas par ķīlnieku atbrīvošanas organizēšanu kopā ar palestīniešu ieslodzīto apmaiņu. Hamās meklēs kavēšanos un noraidīs pienākumu atbruņoties un atteikties no savas drošības kontroles Gazā. Trampam rīkojas pareizi, turpinot spiedienu uz Hamās, tāpat kā uz Izraēlu, un sakot, ka kavēšanās ir nepieņemama.

Taču plānā ir skaidri norādīts, ka tas tiks īstenots neatkarīgi no tā, ko Hamās saka teritorijās, kuras grupa vairs nekontrolē. Tas var paātrināt kara beigas un radīt jaunu Gazas realitāti bez Hamās, kas ir nepieciešams nosacījums ilgtermiņa mieram.

Arī Izraēlai ir jāveic sava daļa, tostarp jāatsakās no jebkura plāna atkārtoti okupēt vai pārvietot Gazu - tas ir būtiski jebkurām šādām ilgtermiņa iniciatīvām, tāpat kā Izraēlas piekrišana Trampa plānam par "ticamu ceļu uz palestīniešu pašnoteikšanos un valstiskumu".

Būtībā ASV tagad ir ieskicējusi Gazas kara beigas un ceļu uz ilgtermiņa līdzāspastāvēšanu un mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem. Prasības ir skaidras - Hamās ir jāatdod visi ķīlnieki un jāatsakās no Gazas kontroles apmaiņā pret daudziem palestīniešu ieslodzītajiem, pamieru un Izraēlas spēku atkāpšanos. Ikvienam, kurš vēlas apturēt šo šausminošo karu, tagad vajadzētu aicināt Hamās nekavējoties pieņemt noteikumus.

Nobela Miera prēmija tiek piešķirta katru gadu 10. decembrī, Alfreda Nobela nāves dienā 1896. gadā. Komiteja izvēlas tās saņēmēju divus mēnešus iepriekš - 10. oktobrī. Tramps neapšaubāmi cer, ka varētu iegūt balvu jau tad, bet tas ir maz ticams. Taču nākamgad apritēs 125 gadi kopš balvas pasniegšanas, un tad Tramps, iespējams, būs to pelnījis.

Tieši 2026. gads būs īpaši nozīmīgs - kari Gazā un Ukrainā ir divi atskaites punkti, kuru atrisināšana palīdzētu uzlabot integrāciju un savstarpējo savienojamību Tuvajos Austrumos un Eiropā, attiecīgi atturot Irānas un Krievijas ambiciozos centienus un samazinot konflikta riskus Taivānas jautājumā.

ASV prezidents Tramps un viņa komanda ir pelnījuši atzinību par palīdzību abu karu izbeigšanas sistēmu izveidē. Ja viņi tagad spēs īstenot savus plānus un nezaudēt koncentrēšanos nākamajā gadā, tad Tramps pārliecinoši pretendēs uz 125. Nobela Miera prēmiju.