Eksperti brīdina: mintelekts var iztukšot jūsu kontu

Mākslīgā intelekta straujā izaugsme varētu novest pie kraha, kas iznīcinās daudzu pensiju fondu ieguldījumus, raksta portāls “Futurism”.

Esam pieraduši dzirdēt brīdinājumus, ka mākslīgais intelekts (MI) apdraud mūsu darba vietas un līdz nepazīšanai pārveidos sabiedrību, bieži tiek runāts arī par to, ka MI ieteikumi var izrādīties bezjēdzīgi vai pat bīstami, ja tos ievēro burtiski.

Tomēr ir vēl kāds, mānīgāks drauds - tas attiecas uz ieguldījumiem nākotnē un pensiju fondiem. Tā sauktais tehnoloģiskais "zelta laikmets" var izrādīties kā kāršu namiņš.

No pirmā acu uzmetiena viss šķiet kārtībā.

ASV ekonomika šogad pieauga par 1,6% un ir ceļā uz aptuveni 2,8% gada izaugsmi - gandrīz tikpat, cik pagājušajā gadā.

Taču, rūpīgāk ieskatoties, atklājas pārsteidzošs fakts - saskaņā ar “The Washington Post” analīzi, divas trešdaļas no šīs izaugsmes veicina ieguldījumi mākslīgajā intelektā.

Šī ir brīdinājuma zīme, ko nedrīkst ignorēt.

Investīcijas datoros un programmatūrā parasti veido tikai aptuveni 6% no ASV ekonomikas, savukārt parastais patēriņš veido gandrīz 70% no valsts aptuveni 28 triljonu dolāru lielā IKP.

Tomēr šodien lomas ir mainījušās: neliela tehnoloģiju nozare sāk vilkt līdzi visu ekonomiku, būtībā mēs saskaramies ar situāciju, kurā aste luncina suni, saka eksperti.

Stratēģe Kellija Koksa uzskata, ka situācija ir, maigi sakot, neparasta: "Ceturksni pēc ceturkšņa patērētāju tēriņi gandrīz vienmēr ir bijuši galvenais ekonomikas virzītājspēks."

Spēles noteikumi ir mainījušies, un tas liek uzdot jautājumu - kas notiek, ja investīcijas mākslīgajā intelektā apstājas vai palēninās?

Lielie tehnoloģiju uzņēmumi, visticamāk, pārdzīvos vētru, taču jaunuzņēmumi un privātie uzņēmumi, kas ir atkarīgi no riska kapitāla, varētu vienkārši izzust.

Arī enerģētikas un būvniecības tirgi cietīs, jo jaunu datu centru un tiem paredzēto elektrostaciju būvniecības projekti tiks pēkšņi apturēti.

Arī ietekme uz Volstrītu būs postoša: varētu tikt zaudēti līdz pat 30% no paredzētās peļņas pieauguma.

Viena no sāpīgākajām, tomēr nepietiekami apspriestajām potenciālā mākslīgā intelekta burbuļa sekām varētu būt tā ietekme uz investīciju un pensiju fondiem.

Tehnoloģiju uzņēmumi pašlaik dominē akciju tirgos, un jebkādas svārstības to bilancēs būtiski ietekmēs spekulatīvus ieguldījumus šajā nozarē.

Kā aprīlī brīdināja finanšu portāls “Investopedia”, "tikai retais izbēgs no zaudējumiem", ja notiks mākslīgā intelekta krīze.

Problēmas sakne slēpjas ārkārtējā tirgus koncentrācijā - tā sauktais drosmīgais septiņnieks - "Meta", "Apple", "Google", "Amazon", "Tesla", "Microsoft" un "Nvidia" - līdz 2025. gadam veidos aptuveni 36% no kopējās tirgus kapitalizācijas.

Tas nozīmē, ka milzīga vērtības daļa un visi riski ir koncentrēti dažu uzņēmumu rokās - klasisks piemērs tam, ka "visas olas ir saliktas vienā grozā".

"Mēs faktiski esam iesprostoti nākotnes versijā, kurā visi ceļi ved uz lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem," žurnālam “Inc. Magazine” pastāstīja tehnoloģiju politikas domnīcas “AI ​​Now Institute” līdzdirektors.

Stratēģiskais konsultants Dions Hinčklifs intervijā “Forbes” kodolīgi izklāstīja draudus: "Briesmas nav tikai tajā, ka septiņnieks kritīs, bet gan tajā, ka pārējā indeksa daļa ir pārāk vāja, lai izturētu flagmaņu zaudējumu."

Galu galā ekonomikas izaugsme, kas saistīta ar ieguldījumiem mākslīgajā intelektā mūsdienās, nav balstīta uz plašu sabiedrības labklājību, bet gan uz spekulatīvām cerībām ļoti šaurā nozarē.

Ja šis tehnoloģiskais kāršu namiņš sabruks, triecienviļņi ietekmēs finanšu tirgus visā pasaulē, radot nopietnus zaudējumus miljoniem cilvēku.