Eiropas Parlaments deputāti vēlas līdz 2020. gadam saglabāt ES finansējumu lauksaimniecībai līdzšinējā apjomā, lai lauksaimniekiem būtu iespējas nodrošinātu drošas pārtikas piegādes, vides aizsardzību, jaunu darba vietu radīšanu un lauksaimniecības sektora konkurētspēju.
Parlamenta pauž savu nostāju par nākamo ES daudzgadu finanšu perspektīvu (shēmu) 2014.-2020.gadam, pirms Komisija iesniedz priekšlikumus turpmākai Kopējai lauksaimniecības politikai. Deputāti uztur savu prasību nodrošināt adekvātu finansējumu arī lauku reģionu attīstībai, tādējādi noraidot baumas, ka šajā segmentā varētu būt samazinājums, norāda Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.
Deputāts Albert Dess (EPP, Vācija), atbildīgais par ziņojuma gatavošanu uzsvēra:"Šis balsojums ir spēcīgs signāls komisāram Dacian Ciolos, un Komisijai jārēķinās ar ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem".
Videi draudzīgāka lauksaimniecība
Ja ES lauksaimniecības politika mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes pārtikas drošas piegādes un veicināt vides aizsardzību un atjaunojamo resursu izmantošanu, tā ir atbilstoši jāfinansē, uzsvēra EP deputāti. Tas motivēs lauksaimniekus izmantot jaunas un videi draudzīgākas tehnoloģijas.
Tiešiem maksājumiem ir jābūt sasaistītiem ar dabas resursu aizsardzību (zemāku oglekļa izmešu un energopatēriņa līmeni). Jāizveido ES pamudinājumu sistēmu, kuru arī 100% finansētu no ES līdzekļiem, ar mērķi atbalstīt ilgspējīgas lauksaimniecības īstenotājus.
Finanšu resursu pārdalei starp valstīm, dažādām lauksaimniecības nozarēm un lauksaimniekiem jābūt taisnīgākai, uzskata deputāti. Viņi ierosina, ka katrai dalībvalstij turpmāk jāsaņem obligātais procentuālais minimums no ES tiešo maksājumu vidējā rādītāja. Deputāti atbalstīja tiešo maksājumu maksimālā līmeņa ieviešanu uz vienu lauksaimnieku un uzsvēra, ka, piešķirot finansējumu, jāņem vērā katras saimniecības darbības vēsturi un dabas aizsardzības noteikumu ievērošanas pakāpi.
Lai nodrošinātu nodokļu maksātāju naudas efektīvu izmantošanu, tiešie maksājumi ir jāpiešķir aktīvajiem lauksaimniekiem, proti, tiem, kuri izmanto zemi ražošanai.
Deputāti prasa Komisijai pārraudzīt situāciju piena produktu tirgus segmentos un piemērot atbilstošus politikas instrumentus pat pēc 2015.gada. Pašreizējā kvotu sistēma beigs pastāvēt 2014.gadā.
Stabilitāte: spekulācijas, krīzes pārvarēšana un tirgošanās iespēju stiprināšana
Lai novērstu spekulācijas ar lauksaimniecības precēm un pārmērīgu cenu svārstību, nepieciešams globāla mēroga risinājums, kas nodrošinātu lielāku stabilitāti lauksaimniekiem un patērētājiem - nodrošinājumu ar pārtiku, uzsver deputāti. Šim mērķim Parlaments ierosina izveidot globālu izziņošanas un saskaņotas rīcības sistēmu, lai ierobežotu pārmērīgas spekulācijas ar lauksaimniecības preču cenām.
Eiropas Komisija rudenī iesniegs likumprojekta priekšlikumu, par kura galīgo versiju Parlamentam un Padomei būs kopīgi jāvienojas.