No 19. jūnija notiekošajā UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 35. sesijā, kas līdz 29. jūnijam norisināsies Parīzē tiek izskatīti ar kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu saistītie jautājumi.Iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tiek izvērtētas arī 42 jaunas nominācijas.
UNESCO pasaules dabas mantojumā sarakstā jau tika ierakstītas Kenijas lielo ezeru sistēma, Japānas Ogasavaras sala, kur mīt retu sugu putni un Austrālijas rifs Ningalu. Tuvākajā laikā tiks lemts par vēl 37 vietām.
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 35. sesijā tiek runāts par mantojuma saglabāšanu saistībā ar ilgtspējīga tūrisma veicināšanu, par mantojuma vietu ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanu, kā arī par jaunu mantojuma konceptu attīstību un mantojuma idejas paplašināšanos. Sesijas laikā īpaša uzmanība tiks veltīta 169 dalībvalstu ziņojumiem par esošo situāciju pasaules mantojuma vietās, kas saskaras ar mantojuma saglabāšanas izaicinājumiem, kopīgi meklējot tiem risinājumus.
Iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā ir viens no veidiem, kā aktualizēt konkrētus saglabāšanas izaicinājumus un mudināt tos risināt. Šajā Pasaules mantojuma komitejas sesijā iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma apdraudēto vietu sarakstā tiks vērtētas astoņas vietas, jo tām ir radīti jauni apdraudējumi vai nav novērsti līdzšinējie. Pasaules mantojuma komiteja uzsver, ka kultūras mantojuma saglabāšanas izaicinājums, kultūras mantojuma, vietas sakārtošanas un sabiedrības iesaistīšanas jautājumi šajā jomā nav atrisināmi tikai kultūras mantojuma nozares ietvaros, bet kompleksā ar visu sabiedrību un citām jomām, tai skaitā, ekonomiku, tieslietām, infrastruktūras attīstību, tūrismu, vides aizsardzību.
Baltijas valstis šajā sesijā pārstāv Igaunija un tās UNESCO nacionālā komisija kopā ar nacionālajiem ekspertiem.
„UNESCO Pasaules kultūras mantojuma saraksts ir pasaulē nozīmīgākais un redzamākais kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas instruments, kura pamatā ir 1972. gada UNESCO Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu. Saraksts ir prestižs, taču arī ļoti prasīgs. Tas nenoliedzami veicina vietas pasaules atpazīstamību un tās starptautisku novērtējumu, kā arī vairo ar konkrēto pasaules mantojuma vietu saistītās ekonomiskās attīstības iespējas, taču vienlaikus uzliek arī ļoti lietu atbildību šo mantojumu kopt un saglabāt. Pirmkārt, tāpēc, ka, līdz ar vietas iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā, tiek izcelta atbildība saglabāt pasaules mantojuma vietu ne vairs tikai nacionālo interešu labā, bet visas cilvēces vārdā. Otrkārt, tāpēc, ka turpmāk šī mantojuma vieta kalpo pasaulei kā rādītājs un spogulis konkrētās valsts un tās sabiedrības novērtējumam par pašas vērtībām un izpratne par atbildību cilvēces kopīgā mantojuma saglabāšanā,” stāsta UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
„Lai arī UNESCO ir platforma sadarbībai, informācijas apmaiņai, pieredzes nodošanai, savstarpējās izpratnes veicināšanai un atbalstam, atbildība rīkoties ir katras dalībvalsts ziņā un tās pienākums.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Latvijas pašlaik iekļauti divi objekti – Rīgas vēsturiskais centrs (iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 1997. gadā) un Strūves meridiāna loka divi punkti (iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā 2005. gadā). 2012. gadā Latvija kopā ar Dāniju, Īslandi, Norvēģiju, Vāciju un Zviedriju iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā plāno nominēt Grobiņas arheoloģisko ansambli kā daļu no starptautiskās nominācijas „Vikingu pieminekļi un mantojuma vietas”.