NASA pirmo reizi 50 gadu laikā atkal plāno veikt lidojumu uz Mēnesi
NASA ir paziņojusi, ka cer jau februārī nosūtīt astronautus desmit dienu ceļojumā ap Mēnesi, ziņo “BBC”.
ASV kosmosa aģentūra iepriekš bija apņēmusies palaist raķeti ne vēlāk kā aprīļa beigās, taču paziņoja, ka tās mērķis ir paātrināt misiju.
Ir pagājuši 50 gadi, kopš kāda valsts ir veikusi pilotējamu Mēness misiju. NASA plānu desmit dienu laikā nosūtīt turp un atpakaļ četrus astronautus, lai pārbaudītu sistēmas.
“Artemis II” misija ir otrā “Artemis” programmas palaišana, kuras mērķis ir nosēdināt astronautus un galu galā izveidot ilgtermiņa klātbūtni uz Mēness virsmas.
NASA pārstāve Lakiša Hokinsa sacīja, ka tas būs svarīgs brīdis cilvēku kosmosa izpētē.
"Mums kopā ir pirmās rindas sēdvieta vēstures veidošanā," viņa teica preses konferencē.
"Palaišanas logs varētu atvērties jau 5. februārī, taču mēs vēlamies uzsvērt, ka drošība ir mūsu galvenā prioritāte."
“Artemis” palaišanas direktors Čārlijs Blekvels-Tompsons paskaidroja, ka jaudīgā raķešu sistēma, kas tika uzbūvēta, lai nogādātu astronautus uz Mēnesi, ir "gandrīz pilnībā salikta un gatava lietošanai".
Atlicis tikai pabeigt apkalpes kapsulas “Orion” uzstādīšanu un pabeigt izmēģinājumus.
Pirmā “Artemis” misija ilga 25 dienas, kad 2022. gada novembrī tika palaists bezpilota kosmosa kuģis. Tās laikā kosmosa kuģis aplidoja Mēnesi un atgriezās Zemes atmosfērā.
Misija bija veiksmīga, lai gan, kosmosa kuģim atkal ielidojot Zemes atmosfērā, radās problēmas ar siltuma vairogu - šī problēma kopš tā laika ir atrisināta.
“Artemis II” palaišanas laikā četri astronauti dosies desmit dienu ilgā ceļojumā uz Mēnesi un atpakaļ uz Zemi. Astronauti Rīds Vaizmens, Viktors Glovers un Kristīna Koha no NASA un Džeremijs Hansens no Kanādas Kosmosa aģentūras nenolaidīsies uz Mēness, lai gan viņi būs pirmā apkalpe, kas lidos ārpus zemās Zemes orbītas kopš “Apollo 17” misijas 1972. gadā.
Vadošais “Artemis II” lidojumu direktors Džefs Radigans paskaidroja, ka apkalpe lidos tālāk kosmosā nekā jebkurš iepriekš.
"Viņi lidos vismaz 9200 km attālumā no Mēness, kas ir daudz augstāk nekā iepriekšējās misijas," viņš teica.
Misijas mērķis ir pārbaudīt raķetes un kosmosa kuģa sistēmas, lai sagatavotu pamatu nolaišanai uz Mēness.
Astronauti iekāps “Orion” kapsulā, kas būs viņu mājvieta visa ceļojuma laikā.
Sākotnēji tas tiks nogādāts Zemes orbītā ar divu raķešu pastiprinātāju palīdzību, kas atgriezīsies uz Zemes divas minūtes pēc palaišanas, kad būs paveikušas smago pacelšanu.
Astoņas minūtes pēc palaišanas masīvais kodols atdalīsies no otrā posma un “Orion” apkalpes kapsulas. “Orion” saules paneļi atvērsies un sāks uzlādēt kosmosa kuģa akumulatorus, lai nodrošinātu enerģiju, kad tas neatrodas tiešos saules staros.
Apkalpe savā ziņā būs kā cilvēku izmēģinājuma trusīši.
Eksperimentos tiks uzraudzīts, kā kosmoss ietekmē viņu ķermeņus. Zinātnieki audzēs audu paraugus no astronautu asinīm, ko sauc par organoīdiem, gan pirms, gan pēc ceļojuma.
Abi organoīdu komplekti tiks salīdzināti, lai redzētu, kā kosmoss ir ietekmējis astronautu ķermeņus, sacīja NASA zinātnes vadītāja Dr. Nikija Foksa.
"Jums varētu rasties jautājums, kāpēc mēs to visu darām, ja mums ir īsti astronauti," viņa teica.
"Mēs vēlamies, lai varētu padziļināti izpētīt mikrogravitācijas un starojuma ietekmi uz šiem paraugiem. Es noteikti negrasīšos preparēt astronautu!" "Bet es varu analizēt šos mazos organoīdu paraugus un patiešām redzēt atšķirību."
Pēc kosmosa kuģa katapultas lidojuma garām Mēnesim astronauti sāk savu četru dienu ceļojumu mājup.
Misijas panākumi noteiks, cik ātri NASA varēs palaist “Artemis III”, lai faktiski nolaistos uz Mēness.
