Vai attālinātais darbs nozīmē pilnīgu kontroli?
Kad pasaule pārgāja uz attālinātu darbu, uzņēmumi sāka aktīvi ieviest digitālos rīkus darba procesu uzraudzībai
Viena no populārākām ir vadības programmatūra “Bossware”. Kā tā darbojas?
“Bossware” ir darbinieku uzraudzības programmatūra, ko uzņēmums instalē darba ierīcēs. Tā aktīvi izseko darbinieka taustiņu spiedienus, peles vai skārienpaliktņa kustības, programmu lietošanu, kā arī mikrofona un tīmekļa kameras aktivitātes. Programma spēj veidot ekrānuzņēmumus vai pat ierakstīt video no ekrāna. Izsekošanas rīki informāciju apstrādā, izmantojot datu analīzes informācijas paneli, kas sniedz uzņēmuma vadībai priekšstatu par to, ar ko darbinieki nodarbojas tiešsaistes laikā. Tas palīdz novērtēt produktivitāti un novērst kiberdraudus, savukārt uzraudzības žurnālus var izmantot, lai palīdzētu pierādīt atbilstību kiberdrošības noteikumiem, ja notiek izmeklēšana par datu noplūdes gadījumiem.
Britu “Chartered Management Institute” (CMI) aptaujā noskaidrots, ka katrs trešais darba devējs Lielbritānijā izmanto “Bossware”, lai izsekotu darbinieku aktivitātes. Visizplatītākā metode ir darbinieku e-pasta un tīmekļa vietņu pārlūkošanas vēstures monitorings, skaidro “The Guardian”. Piemēram, vārdā nenosaukts bijušais sabiedriskā transporta uzņēmuma darbinieks apliecināja, ka pametis darbu vadības sarīkotās izsekošanas dēļ, jo “ticis uzraudzīts, uzmācīgi un klaji vajāts”. Viņš teica, ka vadība pat uzraudzīja viņa tiešsaistes kalendāru, padarot viņu par “ārkārtīgi nokaitinātu”.
Ir saprotams, ka situācijā, kad uzņēmumam ir vairāki biroji un tas ir pārgājis uz attālinātu darbu, nepieciešams kontroles rīks, lai uzraudzītu darbā pavadīto stundu skaitu, darbinieku uzdevumu izpildes ātrumu un to, cik aktīvi viņi piedalās “Zoom” sanāksmēs. Darbinieki ar zemākajiem rezultātiem un vismazāk redzamajām digitālajām pēdām uzņēmuma tiešsaistes vēsturē var tikt atlaisti. Šie nebūt nav pirmie darba procesu uzraudzības standartizācijas gadījumi IT nozarē.
Tomēr rodas jautājums: vai tā kļūs par jaunu normu visās profesijās? Kurā antiutopijā mēs dzīvojam - Orvela vai Hakslija, Lielajā Brālī vai brīvajā tirgū, vai totalitārā valstī? Un kam pieder nākotne? Vai tā ir valsts, bet varbūt korporācijas, un vai šie jēdzieni nav savstarpēji aizvietojami? No kā mums tagad vajadzētu baidīties visvairāk: valsts un megapkorporācijām, naidīgu autoritāru režīmu iejaukšanās un kontroles, vai Silīcija ielejas "hipija iešļūcenēs"?
