Orbāns pret Zviedrijas premjerministu - strīds sociālajos medijos

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons trešdien aicināja Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu pārtraukt pieminēt Zviedriju savā vēlēšanu kampaņā, kas saasina strīdu starp abiem līderiem, raksta.

Orbāna partijai "Fidesz" nākamgad gaidāmas iespējamas problēmas parlamenta vēlēšanās, un ilggadējais līderis savos kampaņas vēstījumos ir atsaucies uz Zviedrijas problēmām ar organizēto noziedzību.

"Likums un kārtība sabrūk, tomēr viņi mums māca lekcijas par likuma varu," viņš rakstīja sociālajos tīklos, atsaucoties uz Zviedrijas cīņu, lai ierobežotu apšaužu un sprādzienu pieaugumu.

Kristersons nepalika atbildi parādā sociālajos tīklos.

"Mēs neiejaucamies jūsu vēlēšanu kampaņā, nedz arī vēlamies kļūt par tās daļu," viņš rakstīja.

Savā “X” profilā Kristersons rakstīja:

“Es saprotu, ka jūsu valstī notiek vēlēšanu kampaņa un ka šoreiz jūs patiešām izaicinās.

Kā jūs zināt, Zviedrija un Zviedrijas tauta vienmēr ir bijuši Ungārijas un Ungārijas tautas draugi. Mēs bijām Ungārijas draugi pirms jūsu valdības, jūsu valdības laikā, un mēs tādi paliksim arī pēc jūsu valdības.”

Kristersons savā garajā ierakstā rakstīja:

“Mēs atceramies, kad Hitlera īstenotais ebreju genocīds skāra Ungāriju un kā Zviedrija 1944. gadā nosūtīja diplomātu Raulu Valenbergu īpašā misijā uz Budapeštu, lai glābtu pēc iespējas vairāk ungāru dzīvību.

Desmitiem tūkstošu Ungārijas ebreju izdzīvoja, jo mēs viņiem šeit, Zviedrijā, nodrošinājām pagaidu aizsardzības pases un pilsonību. Kad Padomju Savienība vēlāk iebruka Ungārijā, Rauls Valenbergs tika piespiedu kārtā aizvests uz Maskavu un pazuda.

Zviedru diplomāts nomira, bet desmitiem tūkstošu ungāru dzīvību tika izglābtas. Mēs to darītu vēlreiz.

Mēs arī atceramies, kad Padomju Savienība 1956. gadā brutāli apspieda jūsu Ungārijas cīņu par demokrātiju un brīvību un kad premjerministrs Imre Nagijs vēlāk tika sodīts ar nāvi par centieniem demokratizēt valsti.

Kad krievu tanki apspieda Ungārijas brīvības cīņu, Ungārijas tauta lūdza palīdzību ANO un visām Rietumu lielvarām. Gandrīz neviens neklausījās.

Bet viena valsts, kas izrādīja dziļu solidaritāti ar jums, bija Zviedrija.

Mēs atvērām rokas jūsu brīvības cīnītājiem un disidentiem. Mēs ļāvām jums šeit veidot trimdas opozīciju pret padomju komunismu, neskatoties uz mūsu nepievienošanos. Tas nebija bez riska mums. Bet mēs to tomēr izdarījām - jo tā bija pareizā rīcība.

Šodien Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 40 000 ungāru izcelsmes cilvēku, no kuriem daudzi ir ungāru bēgļu pēcteči, kuri šeit ieradās saistībā ar 1956. gada sacelšanos. Viņi ir labi integrēta imigrantu grupa mūsu Zviedrijas sabiedrībā.

Demokrātiskās valstis palīdz viena otrai gan toreiz, gan tagad. Un tās iestājas pret valstīm, kas cenšas apspiest citas.

Tāpēc, tāpat kā 1944. un 1956. gadā, mēs atbalstām demokrātiskas valstis, kuras mēģina ieņemt Krievijas tanki.Toreiz runa bija par Ungāriju; šodien runa ir par Ukrainu. Un, ja mēs nerīkosimies, rītdien runa varētu būt par citu valsti.

Tāpēc mēs arī bieži paužam bažas par notikumiem Ungārijā pēdējos gados. Ungārija galu galā atguva savu brīvību, bet brīvība ir arī jāaizstāv.

Tāpēc mēs uzdodam jautājumu, kad jūs ejat iedzert kafiju ar tās pašas valsts vadītāju, kas 1956. gadā apspieda jūsu tautiešu brīvības cīņu un kas šodien uzbrūk jūsu kaimiņvalstij Ukrainai.

Ungārija un Rietumi nekļūst stiprāki, aizverot durvis saviem Eiropas draugiem vai uzbrūkot viens otram un tieši tam, kas mūs atšķir no barbarisma - demokrātijai un tiesiskumam.

Visbeidzot, vēlos paust Zviedrijas cieņu Ungārijas tautai un novēlēt jūsu valstij brīvas, mierīgas un veiksmīgas vēlēšanas.”

Abi jau pirmdien bija strīdējušies par Orbāna apgalvojumu, ka Zviedrijā par slepkavību arestētas "280 nepilngadīgas meitenes", ko Kristersons nosauca par "nekaunīgiem meliem".

Orbāns citēja kādu Zviedrijas amatpersonu, kas paziņoja, ka par slepkavībām, slepkavībām bez iepriekšēja nodoma un citiem vardarbīgiem noziegumiem tikušas arestētas 280 nepilngadīgas meitenes.

Patiesībā tikai četras no tām bija slepkavības vai slepkavības bez iepriekšēja nodoma, pārējie bija uzbrukuma gadījumi.

Visu Orbāna valdīšanas laiku Ungārija ir bijusi Eiropas Savienības uzmanības centrā par tiesiskuma neievērošanu.