Krievijas dronu draudi: NATO meklē efektīvus aizsardzības risinājumus

NATO atzīst, ka nav gatava cīnīties ar lētajiem Krievijas droniem un meklē risinājumus

Trīsarpus gadus kopš tā dēvētā dronu kara sākuma Krievijas bezpilota kaujas lidaparātu Polijas gaisa telpas pārkāpums parādīja, ka NATO valstis nav sagatavojušās jauna veida karadarbībai.

Satrauc zemais dronu neitralizācijas procents

Ukrainā, kas pastāvīgi cīnās ar Krievijas kaujas bezpilota lidaparātu (BPLA) uzbrukumiem, notriekto lidrobotu daudzums svārstās 80-90% robežās, kamēr 10. septembra dronu incidenta gaitā Polijas pretgaisa aizsardzībai ar sabiedroto atbalstu izdevās neitralizēt 16%. Šis jautājums ceturtdien, 11. septembrī, tika apspriests ES vēstnieku sanāksmē Briselē, kur pirmo reizi piedalījās NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, raksta “Politico”. Daudzi sanāksmes dalībnieki “pauda bažas”: NATO reakcija pēc Krievijas BPLA provokācijas parādīja, ka “alianse šāda veida uzbrukumiem nav gatava - mūsdienu modernajā karadarbībā ne vienmēr taču jāpaceļ gaisā F-35 iznīcinātāji, lai šādus objektus pārtvertu. "Rite pats to izsecināja, un neviens to neapstrīdēja," laikrakstam apgalvoja kāds diplomāts. Ir ļoti labi, ka Polija fiksēja un notrieca dronus, ko Krievija palaida ar mērķi "politiski un militāri testēt NATO", prāto Ulrike Franke, Eiropas Starptautisko attiecību padomes (ECFR) vecākā līdzstrādniece: "Bet jautājums ir cits: vai mēs tāpēc katru reizi sūtīsim F-16 un F-35 lidmašīnas? Tas ir izšķērdīgi. Mums ir jāuzlabo pretdronu aizsardzības bruņojums."

Krievija kļūst par dronu impēriju

Laikraksta “The New York Times” pētnieku aprēķini: “2025. gadā Maskava Ukrainas virzienā palaida vairāk nekā 34 000 uzbrukuma dronu un dronu-mānekļu, kas ir gandrīz deviņas reizes vairāk nekā 2024. gadā tajā pašā laika periodā. Ukraina paziņoja, ka notriekusi 88% Krievijas dronu. Šie skaitļi liecina par revolūciju BPLA ražošanā Krievijā. Varas iestādes ir mobilizējušas valsts un privātos resursus, lai izveidotu dronu impēriju. Austrumu ekonomikas forumā gandrīz katrs Krievijas reģions prezentēja savu ekspozīciju, kas veltīta tā ražotajiem bezpilota kaujas lidaparātiem. Dronu ražošanā ir iesaistīti studenti un ārvalstu strādnieki. Krievijas spēja ražot BPLA milzīgos apjomos balstīta partnerattiecībās ar Irānu un Ķīnu, iespēju saņemt lidrobotu tehnoloģijas un rezerves daļas. Analītiķi lēš, ka Krievija pašlaik spēj saražot aptuveni 30 000 kaujas dronu gadā, kas ir Irānas “Shahed” uzlabotas kopijas. Daži eksperti uzskata, ka līdz 2026. gadam Krievija spējīga BPLA ražošanas apjumu dubultot.

BPLA tirgus tendences

“Militāro dronu tirgus varētu būt burbulis, neskatoties uz bezpilota lidaparātu ražošanas pieaugumu kopš kara sākuma Ukrainā,” norāda Vācijas uzņēmuma “Rheinmetall” izpilddirektors Armīns Papergers, ziņo “The Wall Street Journal”. Droni kļuvuši par nozīmīgu Ukrainas kara sastāvdaļu, un ir daudzi ieroču ražotāji, tostarp “Lockheed Martin”, “Anduril” un virkne jaunuzņēmumu, kas tos vai nu ražo, vai arī paziņo par ambicioziem ražošanas plāniem.

Taču Armīns Papergers, iespējams, ir pirmais bruņojuma nozares pārstāvis, kas apšauba šī strauji augošā tirgus pamatprincipus. "Personīgi es neesmu pārliecināts, ka dronu bizness ir tik liels, kā cilvēki iedomājas," intervijas laikā Starptautiskajā aizsardzības un drošības aprīkojuma izstādē Londonā sacīja Papergers. "Es domāju, ka dronu bizness varētu būt liels burbulis. Bezpilota lidaparātu cenas ir nepārtraukti kritušās, un lielākā daļa tuva darbības rādiusa BPLA tagad maksā aptuveni 1000 eiro gabalā. Arī tāla darbības rādiusa dronu cena ir samazinājusies līdz aptuveni 2500 eiro. Tikmēr strauji pilnveidojas pretdronu tehnoloģijas, padarot tos kaujas laukā mazāk efektīvus. Lai gūtu viena miljarda peļņu, ir jāsaražo ļoti daudz. Valstīm nebūs vajadzīgi simtiem tūkstošu BPLA.”

Dānijas izvēle

Savukārt Dānijas valdība pēc Krievijas dronu incidenta Polijā nolēmusi par 58 miljardiem Dānijas kronu (9,11 miljardi ASV dolāru) iegādāties Eiropā ražotas pretgaisa aizsardzības (PGA) sistēmas.

Šis būs lielākais bruņojuma iepirkums valsts vēsturē, ziņo “Reuters”.

"Nav šaubu, ka drošības situācija ir apdraudēta. Redzējām, kā Krievija ar vairākiem BPLA pārkāpj Polijas gaisa telpu. Tas ir atgādinājums mums visiem par mūsu kaujas spēju stiprināšanas nozīmi," preses konferencē sacīja Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens. Kā ziņo “Reuters”, Dānija plāno iegādāties astoņas PGA sistēmas, tostarp tāla darbības rādiusa “SAMP/T” platformu no Francijas - Itālijas konsorcija “Eurosam” (tajā ietilpst “MBDA France”, “MBDA Italy” un “Thales”), kā arī vidēja darbības rādiusa sistēmas no Norvēģijas, Vācijas vai Francijas. Dānijas aizsardzības un loģistikas iepirkumu centra vadītājs Pērs Pugholms Olsens norādīja, ka Eiropā ražotās PGA sistēmas varētu tikt piegādātas ātrāk un būs lētākas nekā amerikāņu “Patriot”.